Kolnas?ta

Juoņs Eļksnis (Jānis Elksnis) ir vīns nu latgalīšu nūzeimeiguokūs gruomotizdevieju, poligrafejis jūmā dorbojās jau vaira nakai 40 godu.  Juoņs Eļksnis struoduojs kai tipografejā, tai ari kai pedagogs školā, tok nu 1990. gods voda Latgolys Kulturys centra izdevnīceibu i juo vadeibā izdūts vaira nakai 600 nūsaukumu – izdavumu latvīšu, latgalīšu i cytuos volūduos. Juoņa Eļkšņa vadeibā kotru godu teik veidots „Tāvu zemes kalendars”, kas teik izdūts jau nu 1938. gods i cylvāki tū aizviņ gaida, pierk i skaita. Ar Treju Zvaigžņu ordeņa kavaleri (1994), Rēzeknis Gūda piļsūni (2004), Latvejis Vaļsts aizsardzeibys fonda Gūda zeimis (2003) i Latvejis Lapnuma bolvys laureatu (2013), gruomotu muokslys konkursa „Zelta ābele_2017” laureatu par myuža īguļdejumu gruomatnīceibā Juoni Eļksni saruna par juo myuža dorbu gruomotu izdūšonā, latgalīšu literaturu i tū, kaidai juobyut lobai gruomotai. Eļkšņam pošam daškiertī apbolvuojumi nav tik svareigi, „maņ svareiguokais ir gruomotys izdūšona, lai izītu loba gruomota, lai lase

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „reņdētīs”. Jezupa Maculeviča gruomotā „Pavuiceišona un vysaidi sposobi deļ zemnīku latvīšu” (1850) ir citats: „Dzymdynuotuojus cīnejit, viersnīkus klausejit, labi reņdejitēs sātā!” Kas itymā gadīnī ir reņdētīs sātā? Reņdētīs – tys ir kuorteiba, paklauseiba, reņdejitēs sātā – esi kuorteigs, esi paklauseigs, pareizi i labi saiminīkuot. Sakuortuot, savest kuorteibā, kab sātā byutu kuorteiba. Kas maņ sātā varātu byut vysunakuorteiguokais, kū vajadzātu sareņdēt? Tys varātu byut rokstomgolds – sareņdej sovu goldu! Sareņdēt varātu lykumdūšonu, sovu dzeivi, sovu ustobu. Sareņdēt tys varātu byut anologs vuordam „sakuortuot”, puorfrazejūt Konfuceja saceitū, kai vajag dzeivuot: „Nu suokuma tev vajag sareņdēt sovys dūmys, kod tu sareņdēsi sovys dūmys, tod tev sasareņdēs tova volūda, kod tu sareņdēsi sovu volūdu, sasareņdēs tova dzeive, a kod tu sareņdēsi sovu dzeivi, tu vari dūmuo

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „nāc iekšā” – ej vydā. Ej vydā! Tys zeimojās – ej dziļuok, tyvuok, dziļuok ustobā, tyvuok iz ustobys vydu, nastuovi pi slīkšņa. Kuop vydā mašynā! Vysur i vysod īsim vydā, ka byusim praseiti!

Aināram Kiserovskim muzyka ir gondarejuma i mīra nesieja, kū navar pasaceit vuordūs, tū var izpaust muzykā. Muzikis, muzykys pedagogs i dirigents Ainārs Kiserovskis piec studeju Reigā niu nūsaenkuruojs dzymtajuos Rēzeknis nūvoda Dekšuorēs. Sovulaik vuicejīs vītejā muzykys školā Varakļuonūs, tod Juoņa Ivanova Rēzeknis Muzykys vydsškolā (niu Latgolys Muzykys i muokslys vydsškola), naseņ absolviejs Jāzepa Vītuola Latvejis Muzykys akademejis kordirigiešonys klasi i niu struodoj Varakļuonu Muzykys školā i Latgolys Muzykys i muokslys vydškolā. Aināra leluokais vylynuojums palikt Latgolā beja „mīlesteiba pret dzymtū vītu, cylvāki apkuort. Latgola vylynoj ar sovu vīnkuoršeibu, ar sovu labesteibu. Ir teišom vīglai struoduot. Vīns nu leluokajim plusim ir tys, ir vīnkuorši.” Ainārs voda Jauktū vokalū ansambli „Nona” i Varakļuonu sīvīšu kori „Dzelvērte”. Dorbojūtīs ar amatirkolektivim, Ainars redz, ka „leluokais izaicynuojums ir amatīrim stuosteit, ka muzyka – tys ir dorbs, ka mes gribam kvalitati, tod ir daudz, inten

Rubrikā „Muzykys žvyrs” muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs stuosta par latgalīšu muzykys īrokstim, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti, i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Apsavieršonā vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki. Itūreiz par etnomuzikis Birutys Uozuolinis (Ozoliņas) pyrmū īrokstu „Bolta eimu” (1999). „Albums paleidzēs itū mīreigū i svieteigū laiku padareit vēļ eipašuoku – na tematiski, bet mes runojam par īškejuo mīra sajiutu, tys sasiļdeis koč kū drusku dziļuok īškā,” albumu raksturoj Silvestrs. „Kū mes saprūtam ar „bolta eimu”, jamūt vārā latvīšu dzeivisziņu, gudreibu i tai tuoļuok, ka ir dzeive ar teiru vydabolsu, gaišu pruotu, gūdeigi, bez vainis, varbyut i kauna sajiutys, ar teiru sirdi, kotrā gadīnī albums pauž taidys dūmys, atzinis. Vysim, kuri grib vīnā pīguojīnī baudeit muokslu, intimu pīdzeivuojumu, kur ir vīla puordūmom, teiši tys ir,” stuosta Sovvaļnīks.    

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „man vienalga” – maņ vysleidza. Var lītuot „vīnolga”, vēļ tam ir variaceja veirīšu dzimtē – vīns olgs, bet lobuok byutu saceit – maņ vysleidza.

Veličko (Veļičko) saime kaidu šaļti dzeivuojuse Reigā, niu jau dasmytū godu jī dzeivoj Rēzeknis nūvoda Drycānu pogostā – dirigents, varganists i školuotuojs Juoņs Veličko (Jānis Veļičko), Drycānu bibliotekys vadeituoja, podologe Ineta Veličko i jaunuo paaudze – Evelīna, Roberts i Ādams. Saimē vysuvaira zynomais ir Juoņs, kurs kai magnets školuos ap sevi puļcej bārnus i voda korus. Jis struodoj par školuotuoju Latgolys Muzykys i muokslys školā Rēzeknē, taipat Rēzeknis suokumškolā voda zānu kori „Vokālā iedvesma”, kas XIII Latvejis Školu jaunuotnis dzīšmu i deju svātku koru konkursa finalā sajēme kai zalta diplomu, tai ari 1. vītu B grupā zānu koru konkurencē. Novembra vydā Juoņam daškierta Latvejis Universitatis bolva „Latvejis goda školuotuojs” kategorejā „Kulturys i muokslys školuotuojs”. Saruna ar Veličko saimi par muzykalajom tradicejom i Zīmyssvātku gaideišonys laiku. Juoņs soka, ka dzeivuot Latgolys laukūs – „tei ir breiveiba. Sevkurā breidī tu vari izīt uorā koč kū padareit.” „Jam vīnkuorši pateik b

Paceplī atrosta seneja Naaizmierstulis gruomota, kas globuota nu asūšuos varys, niu tykuse pi jaunu vuoku – puorizdūta daļa nu Naaizmierstulis literaruo kruojuma „Lauku zīdi”. Naaizmierstule, eistajā vuordā Rozalija Tabine (1890–1965), ir latgalīšu dzejneica i bārnu rakstneica, pyrmuos latgalīšu dzejprozys autore i pedagoge. Struoduojuse par školuotuoju Bolvūs, Somersetā, Mežinīkūs, Aulejā i Aglyunā. Rakstejuse stuostus, literaruos puosokys i lugys, tulkuojuse ari literaturys klasiķus. Juos dorbi apkūpuoti divejūs kruojumūs: „Lauku zīdi”, kas izdūts 1934. godā, i „Dīva duorza pučeitis”, izdūts 1943. godā. Pa daļai puorizdūtuo Naaizmierstulis kruojuma „Lauku zīdi” idejis iniciatore i projekta virzeituoja Inta Brokāne-Vilcāne i Aglyunys bibliotekys vadeituoja Ināra Valaine stuosta par Naaizmierstulis personeibu, dorbim, ticeibu Dīvam i dzymtuos zemis mīlestību. Grafu Moļu muižā vuiceja kolpu bārnim raksteit i laseit, „grafīne aizsyuteja meitini papyldynuot zynuošonys iz klūsteri. Tī jei ari dabuoje sovu lite

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par partikulu „ba”. Partikula „ba”, cyts vēļ soka „be”, pasaruoda kai atseviški, tai ari savīnuojumā ar cytim vuordim – bīži lītojam „kab”, tys ir „ka+ba”. Kab tu atītim! Kaba es zynuotu, es ba tev pastuosteitu. Vuordeņš „bo” pylda jau saikļa funkcejis. Vēļ ir interesanta partikula „gi”, kū lītoj Kruoslovys, Izvolta, Aulejis apleicīnē. Kurgi tu beji?

Saruna ar vīnu nu latgalīšu literaturys autoru, postmodernisma patriarhu Oskaru Seikstu par juo jaunū gruomotu „Apredzeibys. Afflatys”, kas tulkuota ari angliski. Vysā dreiži gruomotu varēs skaiteit škārsteiklā, tok kluotīnē interesenti ar jū varēs īpasazeit literari muzykalajā Andrejdīnys pasuokumā, kas itūgod nūtiks 28. novembra vokorā Lūznovys muižā. Jaunajā Oskara Seiksta kruojumā varēs atrast pādejū diveju godu laikā pīraksteitū, „kū sevī sajuts, atkluojs i verbali nūdefiniejs pats sev voi tekstā,  nūformuliejs tikai deļ tuo, lai pastuosteitu par tū, ka spiejis bez vuordu ūtram pasaceit, mes asam pa lelai daļai pagaisynuojuši.” Oskars Seiksts soka – niu ir puorpiļneibys laiks, kod vysa ir par daudz. „Maņ drusku pītryukst vyspuseigu, analitisku, dziļu skatīņa, viertiejuma analizis par tū, kas nūteik, i par tū, kas nanūteik.” Kotram pošam sevī juomeklej leidzatbiļdeiba, kas kūpumā sasakruoj, tys ir pilīņs nu kotra. „Breiveiba ir vysuleluokuo atbiļdeiba, kū cylvāks voi tauta ar sovu breiveibu īsuok.”

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „mits” i „mīts”. Tys ir vīns nu vuordu, kas izsauc ari komiskys situacejis storp latgalīšim i baļtīšim. Mīts ir tys, ar kū var izdzonuot. Mits ir kaida napatīseiba, izdūmuojums, fantazeja.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „skatīties”. Pamata vuords: vērtīs, apsavērt. Verūs lūgā, verūs gruomotā. Austrumlatgolā ir cyts vuords – tiemēt. Pasaver voi patiemej.

Jaunizveiduotajai Latvejai beja vajadzeigs pamatlykums – Satversme, kuru izstruoduoja i pījēme Latvejis Satversmis sapuļce, sovpus Satversmis sapuļci tauta īvēleje 1920. goda 17. i 18. aprelī. Vaicuojumu par Satversmis sapuļcis sasaukšonu skateja jau ogruok – laikā, kod Latgola vēļ atsaroda boļševiku varā. Vystik panuoce vīnuošonūs, ka vieleišonys nūtiks tikai piec Latgolys atbreivuošonys. Svietejūs Latvejis vaļsts svātku laiku, par vaļsts izveidis apstuoklim i cylvākim, kuri tūlaik stuovēje kluot, par Latgolys politikim i politiskajom partejom Satversmis sapuļcē – kaidys beja jūs īceris, paveiktais dorbs, klaidys i politiskuos intrigys, saruna ar viesturis doktorantu Arni Slobožaninu, RTU Rēzeknes Tehnologeju akademejis asociātū profesoru i Latgolys Kulturviesturis muzeja viesturnīku Vladislavu Malahovski i viesturis doktoru, Latvejis Nacionaluo arhiva Latvejis Vaļsts viesturis arhiva vodūšū pietnīku Jāni Šiliņu. Jānis Šiliņš atzeimej, ka politiskais process Latgolā jau nasasuoce ar Satversmis sapuļcis vēl

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot.   Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „piedod”. Latgaliski, prosūt pīdūšonu, lobuok saceit „atlaid!” Atlaid, ka es tai izdareju! Atlaid, Pīter! Atlaid, Juoņ, nu, na tai nazkas. Atlaid mums myusu poruodus! – kod skaitom lyugšonu „Tāvs myusu”.

Rubrikā „Muzykys žvyrs” muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs stuosta par latgalīšu muzykys īrokstim, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti, i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Apsavieršonā vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki. Itūreiz par dzīsminīku Vinsentu Kūkoju i juo muzykys albumu „Breineiguo nosta”, kas izdūts 2017. godā. „Vinsents ir vuorda teišā nūzeimē taids vīneigais eistais Latgolys dzīsminīks vysuos vysulobuokajuos izpratnēs, kū viņ varu īsadūmuot. Dzīsminīka muoksla, klausūtīs tū albumu, gitara ar bolsu skaņ tik vīnuoti, tik sovpateigi, i vīna nu ūtrys naatdolami. Vinsents Kūkojs skaita, ka dzīsme ir paveikuse sovu tod, ka jei ir lykuse klauseituojam aizadūmuot. Skaists, apbreinojams dorbs, ari nūsaukums – „Breineiguo nosta” – ir nosta, tei ir miseja, kū jis dora, bet jei ir breineiga,” tai albumu viertej Sovvaļnīks. „Albums ir unikals taidā ziņā, ka tys nav tipiskys latgalīšu muzykys variants. Tī ir interesantys, narakstureigys, koč kaidy