Kolnas?ta

Anna Putāne Latvīšu folklorys kruotivis (LFK) digitalajā arhivā garamantas.lv atšifriejuse manuskriptus i puorrakstejuse ap 25 000 latgalīšu volūdys failu, taidā veidā paplašynojūt folklorys tekstu izpieti. Par nūzeimeigu īguļdejumu latgalīšu montuojuma saglobuošonā i populariziešonā Anna Putāne itūgod nomināta Latgalīšu kulturys goda bolvai „Boņuks 2025”. Anna Putāne platformā garamantas.lv manuskriptus atšifrej jau gondreiž 10 godu, tok stuosts par folkloru suocēs jau daudz agruok Annys saimē, kur bejuši aktivi teicieji. Anna zynuojuse, ka LFK arhivā vajag byut failim ar juos saimis stuostim, kas pīraksteiti 1959. godā „kod folklorys kruotive reikoj 13. ekspediceju iz Preiļu i Daugovpiļs rajonim, i muna vacvacmama Veronika, juos bruoļs Juoņs i jūs obu mama Tekļa palīk par teiciejim. Munai babai Eleonorai tod ir 12 godu, jei tī šiverej, skraida apliek, i muna vacvacmama Veronika jai soka „Načauksti kai apeiņu kuleite!”. Tū es pīraksteju, tys ir saglobuots failūs, lobs teicīņs – “Načauksti kai apeiņu kule

Rubrikā „Muzykys žvyrs” muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs stuosta par latgalīšu muzykys īrokstim, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti, i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Žvyrs ir grants, i Sovvaļnīks skaita, ka „latgalīšu muzykys ceļš nikod nav bejs leidzons, tys vysod ir bejs kai pa granta ceļu, ari idejiski „Muzykys žvyrs” ir vysā pamatuoti – vysu laiku ceinomēs, īmam, sovpateigs ceļš.” Apsavieršonā vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki. Itūreiz par folklorys kūpys „Grodi” jaunuokū albumu „Sudrabu smeldama” (2025), kas sajiems Latvejis muzykys īrokstu goda bolvu „Zelta mikrofons” albuma dizaina kategorijā, tyka ari nomināts storp lobuokajim tautys muzykys albumim, taipat tyka nomināts ari Latvejis myzykys nūzaris bolvai GAMMA tautys muzykys žanrā, i albums nomināts ari Latgalīšu kulturys goda bolvai „Boņuks 2025”. Folklorys kūpys „Grodi” albumā „Sudrabu smeldama” atrūnamys dzīsmis i tautys muzyka nu Latvīšu folklorys kruotivis ekspediceju, Emiļ

Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā itūgod Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2025” ceremonejā gūdynuos kulturys darbineicu, Zīmeļlatgolys tradicionaluos kulturys sorguotuoju, projektu vadeituoju, kulturviesturis pietneicu Rutu Cibuli. Ruta Cibule jau vaira nakai 40 godu dorbojās kulturys i biblioteku jūmā, naatkareigi nu ījamamuo omota vysod augši viertiejuse i turpynoj styprynuot Zīmeļlatgolys namaterialū kulturys montuojumu, latgalīšu volūdu i vītejūs cylvākus. „Dzeivojūt mozuos vītuos, nadreikst dareit mozys lītys, vajag dareit lelys lītys, i tai dūmoj, kū tu gribi izdareit, vajag byut leluokai par tovu kasdīnu. Tu nadreiksti dūmuot mozys dūmys, tod tu ari mozus darbeņus tikai izdareisi. Ka tova īcere ir tuoda, kuru tu eisti navari sasnēgt, tod tei ir normala īcere. Ka tu izdareisi 80–90 procentu nu cīši lelys dūmys, tys byus labi. Izadreikstēt vajag, vajag sapņuot lelus sapynus, i tod ari izadūs.” Ruta Cibule auguse Baļtinovys pusē, tys laiks jai īdevs „tuodu mīreigu styprumu”,

Kūpīna „Nezināmā Rēzekne” (latgaliski „Nazynomuo Rēzekne”) ar vysaidom iniciativom jau ostoiņus godus aktivi dorbojās Rēzeknis i Latgolys kulturtelpā, puļcejūt kūpā vysaidu profeseju i paaudžu cylvākus i veicynojūt piļsūniskū leidzdaleibu. Kūpīnā dorbojās ļauds, kuri pietej interesantus faktus par piļsātu, izdūta ari gruomota „Eisa Rēzeknis viesture”, reikoj lekcejis, ekspedicejis, tolkys, putnu vāruošonys pasuokumus i īdrūsynoj sabīdreibu paust sovu redzīni. Aktivitatis ir pamaneitys i nūvārtātys, i itūgod bīdreiba „Nezināmā Rēzekne” nomināta Latgalīšu kulturys goda bolvai „Boņuks 2025”. Par bīdreibys padareitū, par planim iz prīšku, kai nu mozys kūpīnys augt par lelu i par latgaliskū Latgolā stuosta bīdreibys „Nezināmā Rēzekne” puorstuovis Regita Zeiļa i Laura Spundere. Kūpīna „Nezināmā Rēzekne” dorbojās nu 2018. gods, kas roduos kai naformala iniciativa, „kab vairuok izzynuotu Rēzeknis viesturi, taišni tū nazynomū, kam mes paskrīnam garum i kū mes ari napamonom,” stuosta Regita Zeiļa, kura kūpīnā dorbojā

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit škeivs, apakštaseite, gluozeite. Itai lobuok – telierdzs (talerka), spodkeņa, kiliškeņa. Ite saimisteibys prīškmati, kas mums atguojuši caur poļakim. Latgalīšu meitinis guoja kolpuotu iz poļaku muižom, tī juos vuicejuos vysaidus smolkūs vuordus i atnese iz sātu. Ir vysaidys polinismu variacejis – talerka, teļvierdzs, telierdzs, telierdžs. Škeivs ir adaptāts vuocu ciļmis vuords, germanismys. Vysod pyrmū rūku dūtu tam, kas nu pošu tautys guojs, ar vysu tū, ka jis svešu kungu atnastais. I škeivs ir svešu kungu atnastais. Lobuok – telierdzs, talerka. Telierdžus salīk prīškā. Mozeņais telierdzeits kopejis kruškai (apakštaseite) byus spodka, spodkeņa, tū par telierdzi nasauks. I vēļ par golda kulturu runojūt – ir taida moza gluozeite – gluozeite ir germanismys, bet latgaliski ir kiliškeņa.

Par volūdys daudzveideibu, jaudu i prestižu, kai veiduot pozitivu atsatīkšonu pret volūdu i cytam pret cytu – saruna ar volūdneicu, filologejis doktori i gruomotys „Valodu jauda: no ģimenes līdz sabiedrībai” autori Sanitu Martenu. Par gruomotu vīglajā volūdā Sanitai ideja beja, tik vajadzēja ļautīs impulsam i raksteit. „Es rokstu seņ, bet zynuotniskūs rokstus. Maņ ir bejuse vuiceibu gruomota 10. klasei i 9. klasei kai vīnai nu autoru kolektiva. Bet taida popularzynuotniska gruomota maņ beja pruotā jau seņ. Gribieju runuot par volūdys vaicuojumim ar jaunīšim, ar vacuokim cylvākim, ar tim, kam ir bārni, kam nav bārnu, par volūdu kūpumā, lai uzrunuotu sabīdreibu.” Sanita roksta par cylvāku, par volūdu caur cylvāka prizmu. „Ar volūdu, ar vuordim var izdareit cīši daudz, var cylvāku „iznycynuot” i ar volūdu var paceļt, var īdvasmuot, var pasaceit.” Sanita izsver, ka volūda nav tikai komunikaceja, volūda ir koč kas vairuok – caur volūdu mes veidojam sevkura veida attīceibys, sevkura veida sadarbeibu. „Tei jauda

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok saceit, kab apstyprynuotu tū, ka ir taisneiba. Itai lobuok – zynoms, prūtama līta, skaidrys, tai ir, pareizi, taisneiba, vyss tai, kai tu soki. Daudz variaceju, daudz īspieju, vysus var lītuot.  

Rubrikā „Viesture latgalīša acim” viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins atsaver iz konfliktu par Suecys kanalu 20. g. s. vydā, i kai caur latgalīšu presi par itū konfliktu tyka veiduota latgalīšu sabīdriskuo dūma. Suecys krize beja 1956.–1957. godu konflikts storp Egipti i Lelbritaneju, Izraelu i Fraņceju. Streids beja par tū, kurs kontrolēs kuģu plyusmu pa Suecys kanalu. Suecys kanals škārsoj Egiptis teritoreju i savīnoj Sorkonū jiuru ar Vydsjiuru, tys ir nūzeimeigs i strategiskys objekts kai militari, tai ari ekonomiski i politiski.

Muokslinīks, muzikis i pedagogs Kristaps Višs Rēzeknē, Latgolys Muzykys i muokslys vydsškolā i Viļānu muzykys i muokslys školā jaunīšim vuica gitarys spēli. Paraleli Kristaps Rēzeknē vuicās džeza nūdaļā i dorbojās vairuokūs muzykalajūs projektūs, zynomuokī ir ebreju muzykys grupa „Latgales klezmeri” i folkdžeza grupa „Bruoli i muosys”, kuru albums „Na pādejais” itymā godā ir nomināts Latgalīšu kulturys goda bolvai „Boņuks 2025”. Saruna ar Kristapu Višu par improvizaceju muzykā i dzeivē, par dorbu ar jaunū paaudzi, par džeza atteisteibu Latgolā i latgaliskū džezā, kai ari par ituo gods 12. februarī gaidomū III Storptautyskū etnodžeza konkursu „Guoyu pa Jazz” Latgolys viestnīceibā „Gors”. Kristaps Višs ir multimuokslinīks, sovulaik vuicejīs muokslys školuos, aktivi dorbuojīs gleznuošonā, niu porguojs iz muzyku:„Rēzeknis muokslys vydsškolā pabeidžu gleznuošonys nūdaļu pi Anatolija Zelča, tod turpynuoju studeju gaitys ari gleznuošonā Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialē, i tod vīnā skaistā breidī sapro

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „koldre”. Ir taidi vuordi, kuri latgalīšu volūdā īguojuši nu pūļu volūdys. Niu Latgolā varim dzierdēt vysus treis vuordus: saga, dečs i koldre. Kotram varbyut ir drupeit cytaiduoka izpratne, ar kū tys kotrys vuords saistīs. Ir tai, ka ar kaidu vuorda lītuojuma nūzeimi var gadeitīs, ka taids vuords ir tik vīnā saimē, vīnā solā voi vīnā pogostā. Valentins Lukaševičs stuosta, ka bierneibā sātā beja sagys, deči i koldris: „Pi myusu Garančūs i Ratinīkūs beja tai, ka tys, kas beja taids pluonuoks, beja puorkluojs. Kod beja cīši solts, tod saceja dabuosim navys sagu, deči, bet dabuosim koldri. Tys beja pats syltuokais, ar kuru varēja segtīs – koldre.” Arņs Slobožanins dasoka: „Šmuks vuords „koldre”, varātu mes atpakaļ jū īvīst – padūd koldri, apsasegsim, lai syltuoks!”

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok saceit uzjāmums, uzjiemiejs, uzjiemiejdarbeiba. Pasaruoda kaida jauna realeja, i tod vajag sprīst, cik tys īdereigi voi nav īdereigi. Nu volūdys pusis verūtīs, nav lobs tys „uz” par tū, ka latgalīšim „uz” vītā ir vīns vīneigais prīdieklis „iz”. Itaidūs, koč kaidūs jaunūs darynuojumūs skaidrys, ka mes lītuosim ar „uz”, kas ir latvīšu literarajā volūdā. I labi byutu, ka mes nūturātu koč voi „uzjiemiejdarbeiba", a na „uzniemiejdarbeiba", partū ka vīna daļa latgalīšu soka: „nimt”. Nu, lai byutu ar tū napareizū prīdiekli, bet vysmoz tuoluokais ir gramatiski pareizi pīraksteits ar „j” i ar „ie”, lobuok – jimt, uzjāmums, uzjiemiejs, uzjiemiejdarbeiba.

Anita Zarāne ir muzykys pedagoge i kordirigente, kura vīnoj bolsus i cylvākus Latgolā – jau 25 godus voda Daugovpiļs nūvoda kulturys centra „Vārpa” jauktū kori „Latgale”, Daugovpiļs Vaļsts gimnazejā jau 30. godu ir muzykys školuotuoja i voda jauktū kori „Dveiņuva”. Tikū Anita Zarāne sajēme „Kormuzykys goda bolvu 2025” kai „Goda dirigente” publikys bolsuojumā. Sovulaik Anitys vadeituo sasadzīduošona Daugovpiļs Vaļsts gimnazejā sajāmuse ari Latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks 2012” kai „Lobuokais latgaliskais pasuokums školā”. Saruna ar Anitu Zarāni par muzyku kai aicynuojumu, par kora muzykys tradiceju kūpšonu Latgolā, par bolvom i par ituo laika izaicynuojumim kormuzykā. Anitys Zarānis dirigentis ceļš iz profesionalū muzyku īsasuoce kai najaušeiba: „Beidzūt muzykys školu Leivuonā, draudzine soka – stuošūs Daugovpiļs muzykys vydsškolā vejūļnīkūs, tu nagribi īt ar mani? Nu, īsim! Tai es īsastuoju kordirigentūs Daugovpiļs muzykys vydsškolā. I tai muns ceļš ari suocēs – kai dzīdojūt pi Terēzis Brokys sīvīšu

Rubrikā „Muzykys žvyrs” muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs stuosta par latgalīšu muzykys īrokstim, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti, i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Apsavieršonā vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki. Itūreiz par grupys „Varang Nord” albumu „Mygla” (2025), kas ir grupys nūbrīdušuokais dorbs leidz šam, apvīnojūt folkmetala i melodiskuo death metal skanis ar izteiksmeigu akordeona spēli, rodūt episku, reizem kinematografisku nūskaņu. Desmit kompozicejis pīsaskar dobys, poguonu vierteibu i mitologejis temom, eipašu nūskaņu albumam pīškir gostu muziķu pīsadaleišona.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok saceit – večerinka, bals ci balle. Lobuok – večerinka! Večerinka ir klasiskais variants. Večerinka ir vairuok ar laukim saistams saīts, večerinkuos varēja byut pošu tautys muzykants.  Kū civilizaceja tuļuok īt iz prīšku, tū sabīdriskī sareikuojumi sovu formatu maina. „Balle” jau ir jaunuoku laiku. Tautā soka „bals” – itys sareikuojumu veids mums īguoja nu Pīterpilīšu, kuri taidus balus reikuoja.  

Latvejis Radejis sātys lopā napylnuos 4 stuņdēs var nūsaklauseit pyrmuo latgalīšu romana radejis īstudiejumu – Norberta Neikšanīša „Myura kolns”. Kaidu viesturyskū laika pūsmu romans atkluoj, kaida tymā laikā beja literatura i latgalīšu volūda, kur atrūnamys romanā apraksteituos vītys, cik vīglai īstudēt latgalīšu klasiku, saruna ar volūdneicu, kulturviesturneicu profesori Lideju Leikumu, kura ir daudz pietejuse romana viesturyskū kontekstu, radioīstudiejuma leidzautori, latgalīšu kulturys kusteibys „Volūda” projekta vadeituoju Edeiti Laimi i radioīstudiejuma muokslinīciskū vadeituoju i režisoru Kristapu Rasimu.   Norberta Neikšanīša, eistajā vuordā Norberta Trepšys, romans „Myura kolns” pyrmū reizi izdūts 1943. godā, sovulaik saukts par lobuokū latgalīšu romanu. Tys atkluoj diveju cylvāku mīlesteibu – storp pūļu muižinīku dzymtys atlasi Mareju i vīnkuoršu zemnīku Juri Reitānu, bet romans īzeimej ari vairuokus viesturyskus procesus, kas Latgolā nūsarysynuoja aizvadeituo godu symta suokumā.   Kristaps Rasims s