Kolnas?ta

Ratinsku saime nu Rēzeknis – Ilona, Mareks i Dominiks apzynuoti veidoj i dzeivoj latgaliskā vidē. Latgalīšu volūda Ratinsku saimē ir muotis volūda, pošsaprūtams sazinis pamats i pylnviertiegi kluotyn asūša vysuos dzeivis jūmuos – školā, dorbā, draugu vydā. Mareks Ratinskis vuicās Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazejis 8. klasē, spielej futbolu i basketbolu, Dominiks Ratinskis vuicās Rēzeknis suokumškolys 6. klasē i spielej futbolu, jūs mama Ilona Ratinska struodoj foto veikalā. Ilona ari poša izauguse latgaliskā vidē: „Es dzeivuoju taidā latgalīšu vidē, mes pogolmā bejom voi nu latgalīši, voi nu krīvi, latvīši beja daži bārni, kas atbrauce pi babu vosorā. Nikū eipašu es nadūmoju, ka runoju latgalīšu volūdā, tys beja pats par sevi saprūtams, deļ tuo ka tai runuoja vysi. Školā mes sovā storpā runuojom, školuotuoji runuoja latgalīšu volūdā, stuņdis beja latvīšu volūdā, bet uorpus mums vide beja latgalīšu.” Latgalisku vidi Ilona turpynoj veiduot ari sovim bārnim: „Es mieginuoju izveiduot taidu vidi, lai jī nasajustu ka

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „paļauties”. Itai lobuok – atsadūt. Lideja Leikuma skaidroj: „Vuords „pasaļaut” caur latvīšu literarū volūdu īguojs. Var saceit – atsadūt, nūticēt. Aprokstūšuos konstrukcejis var byut vairuokys, i navajag raudzeit vysod atrast vuords pret vuordu – es tev nūtycu, es tev pylnā mārā nūtycu, tycu tikai sev. „Davīrēt” byus atrūnams vacajuos gruomotuos, tys ir vacs slavismys myusu volūdā, i taidi vaci slavismi vīns aiz ūtra palānai atmierst.”

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „drons”. Verūtīs iz ituos nedelis nūtikšonom Rēzeknis pusē, pādejūs dīnu apsprīstuokais vuords Latgolā varātu byut „droni” drūšeibys kontekstā. Sovpus rubrikā „Vuordineica” apsaveram itū vuordu nu volūdys redzīņa, i voi vuordam „drons” vajadzātu izdūmuot kaidu cytu latgaliskū verseju.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok saceit „zupa”, itai lobuok – virīņs, vyrumeņš.

Niu eistynuots muzeju digitalizacejis projekts, kurymā deveni Latgolys regiona muzeji, jūs vydā ari Latgolys Kulturviesturis muzejs, ir suokuši pīduovuot daļu sovu izstuožu eksponatu apsavieršonai digitalā vidē, tymā skaitā ar virtualuos realitatis okulerim. Kū nūzeimoj muzejs digitalajā laikmatā, voi virtualuo pīredze var aizstuot kluotīnis apmekliejumu, voi ari tys ir kai impuļss kluotīnis apmekliejumam, par itū i na tikai saruna ar Latgolys Kulturviesturis muzeja direktori Anastasiju Strautu.

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „okuots”. Voi tev ir okuots īt iz dorbu, pi tuo – na vīnkuorši īt, bet dareit tū ar lelu prīcu, ar lelu dedzeibu. Leidzeigi kai „dareit ar lelu entuziasmu”. Vuords vysa tycamuok guojs nu slavu volūdu, varātu byut saisteits ar meideibom: ar lelu okuotu, ar lelu dedzeibu īt medeibuos, īt da meža.  

Tulkuotuoja Jūlija Tumanovska nu jaunnorvegu volūdys latgaliski puortulkuojuse Nobela premejis literaturā laureata Juna Fosis (Jon Olav Foss) lugu „Kaids nūteikti atīs”. Luga latgaliski īstudāta Daugovpiļs teatrī (režisors Olegs Šapošnikovs, 2024) i izruode sajāmuse Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2024”. Taipat luga latgaliski izdūta ari gruomotā (2025), kas tyka nomināta kai Latvejis Literaturys goda bolvai (LaLiGaBa 2025), tai gruomotu muokslys konkursa „Zelta ābele 2025” bolvai. Kod vīnu mozu volūdu puortulkoj iz cytu mozu volūdu, juos obejis palīk drupeit leluokys. Jūlija Tumanovska stuosta par jaunnorvegu i latgalīšu volūdu leidzeibom: „Jaunnorvegu volūda ari ir leidzeiga tam, kai latgalīšu volūda Latvejā ar tū, ka jū lītoj na tik daudz cylvāku kai lelū volūdu, bet tam taipat ir dīzgon lela nūzeime vaļstī.” Kod tulkuojums ir izguojs ceļu da teatra skotivis, tei ir ari sova veida tulkuotuoja atkluošona, soka Jūlija: „Kod es pyrmū reizi beju iz pyrmizruodi, es cīši uzatrauču, ka vysi niu redzēs, kū

Rubrikā „Muzykys žvyrs” muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs stuosta par latgalīšu muzykys īrokstim, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti, i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Apsavieršonā vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki. Itūreiz par repera Bruolāna miksteipu „Zalts”, kas ir kai ideju i skaņu apkūpuojums, kurā savīnuoti vairuoku godu laikā radeiti, da itam napublicāti goboli. Projektā, kas veidots kūpā ar DJ Valnu i Sleideigū, vydā 11 dzīšmu, kur jiutama kai ilgstūša sadarbeiba, tai vysaidu periodu nūskanis i stilistika. Miksteips skaņ kai breivs i organiskys hiphopa dorbs latgaliski – bez lelys konceptualuos strukturys, tok ar stypru autentiskumu i lokalū ideņtitati. Žvyrs ir grants, i Sovvaļnīks skaita, ka „latgalīšu muzykys ceļš nikod nav bejs leidzons, tys vysod ir bejs kai pa granta ceļu, ari idejiski „Muzykys žvyrs” ir vysā pamatuoti – vysu laiku ceinomēs, īmam, sovpateigs ceļš.”

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, deļkam latgaliski lobuok saceit „puorsoka”. Lideja Leikuma skaidroj: „Lobuok puorsoka. Par kū lobuok puorsoka? Par tū, ka soka i puorsoka. Puorsoka ir tys, kū esi dzierdiejs i atstuosti piec tam tuoļuok. Atstuosta cyts cytam. Dzeds atstuosta unukam, kū ir dzierdiejs nu sova tāva, jis jam na tikai soka, bet puorsoka. A puosoka jau ir vīnkuoršuoks variants, bet var saceit ari puosoka.”

Jolanta i Valdis Dundenīki (Dundenieki) jau vaira nakai 30 godus turpynoj i kūp Zīmeļlatgolys pūdnīceibys tradicejis. Obi stuodoj placu pi placa sovā darbneicā Bolvu nūvodā, sagloboj autentiskū Latgolys keramikys rūkrokstu laikā, kod amatnīceibā jau ir īguojuse industrializaceja i modernuos dizaina tendencis. Jolanta jau 40 godu struodoj ari ar bārnim Bierzpilī i Gaigalovā. Latgolys pūdnīku dīnu nūskaņuos saruna par pūdnīceibys byušonu iz prīšku, i par muola breinumainū puortapšonu, kas ir naatjama Jolantys i Valda Dundenīku dzeivis sastuovdaļa, kas „tur i nalaiž vaļā”. „Nasagrib īt koč kaidā modernā vierzīnī, vairuok pīsaista tys tradicionalais, kas ir aizsuokts jau pošā suokumā. Pamati caur Jolantu, juos praksis školuotuoju Pīteri Iruku, vysys gudreibys jis īlyka ari manī, tys varbyut ir īspaiduojs,” soka Valdis i Jolanta papyldynoj: „Praksē struoduoju, vuicejūs pi Pītera Iruka. Maņ cīši patyka juo stiļs, juo izsmolcynuotī i graciozī dorbi. Gribūt ci nagribūt, saguoja tai, ka mes pajamam nu sovu školuotuo

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok saceit „mānīt”, itai lobuok – muoneit. Cylvāks var apsamuoneit ari pats. Kaidu klaidu izdora, skaita naudu i apsaskaita, nu jis apsamuoneja. Ruodīs pazeistama sīvīte, tok patīseibā izaruoda, ka jei nav pazeistama, tod – oi, muoseņ, apsamuoneju. Marudeit – kavētīs, namarudej – nasakavej. Namarudej, dreižuok taisīs! Marodzeit, abmoroks – ar nagativu nūzeimi, na eisti myusu pošu vuords, nu slavu volūdu īguojs, vysa dreižuok ar boltkrīvim saistoms, partū ka tī ir taida „abmaroka, abmaruki”. Soka – abmarokus izsvīž. Ka muona cylvākus, tod soka „aplaide abmarokus”. Taidus muonus izlaist iz cylvāka, kab jis nasaprostu, kū jis dora.

Pilots Juoņs Krištops ir lidmašynys kapteiņs, instruktors i aviacejis drūšuma puorvaļdeibys eksperts ar vaira nakai 15 godu pīredzi storptautyskā vidē. Dzims Reigā, bierneibys vosorys pavadejs Latgolā – Rozentovā pi Maltys, kur baba „runuoja tikai latgaliski i īdeve drupeit mugursūmu ar latgalīšu volūdu”. Juoņs Krištops ir apliduojs vysu pasauli, aizviņ runoj i roksta latgaliski, reizem sovā dzymtajā volūdā uzrunoj ari lidmašynys pasažierus: „Loba dīna, damys i kungi, prīcojamēs jius dzierdēt i redzēt myusu liduojumā da sātai.” Juoņs stuosta par dzeivi storp dabasim i zemi, par latgaliskū storptautyskajā vidē i kai jam izadūd styprynuot sovys dzymtys saknis i latgalīšu volūtu sovā saimē. Juoņs pīmiņ, kai bierneibā, „tymūs laikūs tod beja krīvu volūda vysur, par latvīšu i par latgalīšu volūdu cīši daudzi smējēs, nirguojuos. Atguodojūt tū, gribīs saglobuot volūdu, identitati.” Volūda ir vīna nu pamatlītu, ari sovai meitai – „mozajai rūžeņai sātā” jis vuica latgalīšu volūdu, dūd gruomotys i pats vuicās leidza.

Cikom pasauļs sekoj ASV i Iranys konfliktam, ituos reizis viesturis rubrikā viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins stuosta par 1978. goda Islama revoluceju Iranā, par Iranys krizi, par ASV lūmu, par dereigūs izraktiņu nūzeimi i kū par tū raksteja latgalīšu presē.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par latgaliskajim vuordim atspriekleņ, atkuorteņ. Atspriekleņ – atpakaļ gaitā, ūtraižuok, pretejā vierzīnī. Atspriekleņ var saceit par vieža gaitu, viezs ruopās atpakaļ – atspriekleņ. Tei poša vuorda nūzeime ari darbeibai – ka tu vysu dori ūtraiži, na tai, kai vajaga – atspriekleņ. Atspriekleņ – tys ir vacs baltu ciļmis vuords. Literaturā ir ari taids vuords atkuorteņ. Nūkrist atkuorteņ, puorsakar iz ūtru pusi – atkuorteņ. Tys ir atmuguriski, iz mugurys pusi nūkreit, kreit atpakaļ.  

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „agrysta”. Agrysta aba ierškūga. Aizejit, paplyucit agrysta ūgys! Tuos ir “ērkšķogas” – agrystys. Ka pasaver Jana Kurmina 19. g. s. vydā izdūtajā poļaku-latiņu-latvīšu aba latgalīšu vuordineicā, tī ir vuords “agrystys”. I ar vuordu agrystys jam ir skaidruojums, ka tuos ir na tikai ērkškuogys, bet zaļš, nanūbrīds, nadaauguse ūga. 1966. gods izdavumā „Dzeive” Leonards Latkovskis skaita, ka agrysta ir senebreju volūdys īnasta, tī ir senebreju volūdys elementi.