Rta Intervija

Šodien, 4. decembrī, Saeimā turpinās sēde, kurā deputāti galīgajā lasījumā skata nākamā gada valsts budžetu. Pie frakcijām nepiederošā Saeimas deputāte Skaidrīte Ābrama Latvijas Radio raidījumā Labrīt vērtēja, ka pašreizējā valdība vai cita valdība, kas varētu strādāt esošās vietā, nevarētu sagatavot būtiski labāku valsts nākamā gada budžeta piedāvājumu. Viņa gan kritizēja, ka darbs pie budžeta tiek sākts pārāk novēloti, par maz tiek iesaistīta Saeima un dati nav pietiekami caurskatāmi. Šīs problēmas tika aktualizētas jau pirms četriem gadiem līdz ar pašreizējās Saeimas darba sākumu, tomēr tās nav novērstas.

Lielākais darbs, kas jāizdara Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) turpmākajos četros gados – ir jāpārskata medija juridiskais statuss. To intervijā Latvijas Radio stāstīja padomes priekšsēdētāja Sanita Upleja-Jēgermane. Viņa uzsvēra, ka darbs ir ļoti komplicēts, tas vienlaikus attiecas arī uz pašas padomes statusu. 

Šodien, 2. decembrī, Saeimas atbildīgā komisija lems par grozījumiem Epidemioloģiskās drošības likumā ar mērķi efektivizēt epidemioloģiskās izmeklēšanas un pretepidēmijas pasākumu veikšanu. Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Latvijas infektoloģijas centrs” galvenā ārste Baiba Rozentāle sacīja, ka varētu tikt precizētas atsevišķas nianses, lai aizsargātu sabiedrību nopietna apdraudējuma gadījumā, jo likums jau tagad paredz nopietnu rīcību. Sarunā ārste arī norāda, ka Latvijā šobrīd vērojams leptospirozes uzliesmojums. Līdz šim ik gadu esot reģistrēti divi līdz pieci gadījumi, maksimāli - 10, bet šogad jau 42 gadījumi. Leptospiroze cilvēkam var būt nāvējoša. Infekciju izplata dzīvnieki, pamatā grauzēji. Latvijā spēkā pieņemoties arī gripas izplatība.

No 1. decembra Birokrātijas mazināšanas rīcības grupu sāk vadīt līdzšinējais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš, bet viņa vietā uzņēmēju organizācijā valdes priekšsēdētāja pienākumus sāk pildīt Katrīna Zariņa. Endziņš intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" izteicās, ka pirmais viņa darbs būs panākt, lai birokrātija nepalielinās. -- Pagājušajā nedēļā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atstāja amatu, jo sēdies Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītāja krēslā. Rīcības grupa birokrātijas mazināšanai izveidota šopavasar, un tajā darbojas valsts pārvaldes, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Darba grupai dots uzdevums rast iespējas par 25% procentiem mazināt valsts un pašvaldību funkcijas. 

Koalīcijas partijām pietiks balsu, lai gan nākamnedēļ galīgajā lasījumā pieņemtu valsts nākamā gada budžetu, gan šodien, 27. novembrī, pasargātu trīs ministrus, ja opozīcijas pieprasījumi ekonomikas, satiksmes un finanšu ministriem pārtaptu uzticības balsojumos. Tādu pārliecību intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Oļegs Burovs. Viņš atzina, ka arī pēc Rīgas pašvaldības vēlēšanās piedzīvotā fiasko turpina sadarbību ar Zaļo un Zemnieku savienību, tāpēc koalīcija ar viņa balsi var rēķināties.

Arī pēc Sabiedriskā medija kanāla Latvijas Radio 4 slēgšanas saturs medijos krievu valodā Latvijā būs ļoti lielā apjomā. Piemēram, no 260 retranslētajiem televīzijas kanāliem 101 kanālā raida saturu krieviski, bet tikai 62 - latviski, tādējādi krievu valoda dominē. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. Viņš pastāstīja, ka, neraugoties uz daudziem bloķētajiem propagandas kanāliem, vismaz 14% Latvijas sabiedrības šo saturu patērē nelegāli. "Latvieši vēl joprojām pēc būtības ir mazākumtautību valoda pati savā valstī. Ja mēs runājam par radiostacijām, arī tur situācija ir līdzīga. Ir 15 programmas krievu valodā, liels skaits avīžu, drukātās preses, kuras ir krievu valodā. Latvijā saturs krievu valodā ir ne tikai daudz, ir ļoti daudz," norāda Ivars Āboliņš. "Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā esam aizslēguši 121 televīzijas programmu krievu valodā, 481 tīmekļa vietni, kura apdraud valsts drošību. Tās arī gandrīz visas

Process nebūs viegls un Eiropas līderu retorika varētu nebūt tik asa, kā kāds, iespējams, gribētu. Tā par Miera plāna sarunu tālāko virzību domā Rīgas Stradiņa universitāes Sociālo zinātņu fakultātes docētājs, pētnieks un politikas zinātnes doktorants Romāns Gagunovs. Intervijā Latvijas Radio eksperts norādīja, ka Eiropai būs jāmanevrē starp attiecībām ar ASV, lai tās saglabātu, un vienlaikus no Miera plāna būtu jāgūst maksimālais ieguvums Ukrainai.  Sarunā pētnieks arī vērtē, ka šobrīd netipiski agri un agresīvi ir sākusies priekšvēlēšanu kampaņa Latvijā. Viņš norādīja, ka ir svarīgi, ka valdība funkcionē, koalīcija pastāv laikā, kad ir jāpieņem budžets, kas ir ļoti svarīgs aizsardzībai. Romāns Gagunovs norāda, ka budžeta jautājums ir iespēja katrai partijai izcelties, bet bīstamākais šai valdībai, ka var nepietikt balsu atsevišķu jautājumu virzībai.

Pirms nākamnedēļ paredzētās 2026. gada valsts budžeta pieņemšanas galīgajā lasījumā Saeimas Budžeta komisija šodien, 24. novembrī, turpinās darbu pie sagatavotajiem dokumentiem. Opozīcijā strādājošā Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda, ka valdības darbs pašlaik ir nonācis krīzē. Viņaprāt, koalīciju kopā satur vairs tikai apņemšanās.

Centrālā statistikas pārvalde 19. novembrī informēs par Latvijas viesnīcu un citu tūrisma mītņu darbības rezultātiem šī gada 3. ceturksnī. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš Latvijas Radio sacīja, ka situācija pamazām uzlabojas, taču joprojām nav sasniegti pirmspandēmijas rādītāji. Pēc Kalniņa sacītā, kaimiņvalstis vairāk investē savas valsts popularizēšanā. Viņš arī norādīja, ka liela problēma ir ēnu ekonomika ēdināšanas uzņēmumos. Andris Kalniņš uzsvēra, ka PVN samazināšana ēdināšanai veicinātu ēnu ekonomikas mazināšanu.

Uz nelielu mirkli vēl oktobra beigās mediķe Sarmīte Cīrule, kura sniedz palīdzību ievainotajiem Ukrainas frontē, bija atbraukusi uz mājām – uz Latviju. Tad arī tapa šī saruna ar mērķi nedaudz paskatīties it kā no malas - kā mēs - te, Latvijā dzīvojam, vai un cik labi esam gatavi krīzes situācijai, vienlaikus cerot, ka nekad nepiedzīvosim to, kas notiek tagad Ukrainā.  Esot uz vietas Ukrainas frontē, daudzas lietas redzat pavisam citādāk. Mums, šeit dzīvojot, ir ļoti grūti iztēloties, ko nozīmē, ja blakus sprāgst lādiņš, ko nozīmē, ja paliec bez palīdzības, bezspēcīgs, ievainots? Taču arvien vairāk runājam, ka mums vajag būt gataviem dažādām situācijām. Kā jums šķiet – vai paliekam gatavāki kara situācijai, vai mācāmies, vai lietas iet uz labo pusi? Sarmīte Cīrule: Es ļoti uzmanīgi sekoja tam līdzi, kas notiek Latvijā, jo es esmu no Latvijas un latviete. Ja kaut kas notiek te, tad, protams, es pametu Ukrainu un braucu uz Latviju. Protams, esmu dzirdējusi par 72 stundu somu, kas tur jābūt. Manā uzskatā fronte

Viens no maniem lielajiem mīlestības darbiem – tā par savu jauno grāmatu "Latvijas kultūrvienības jeb mazie novadi" saka literatūrzinātniece, folkloras pētniece, profesore Janīna Kursīte. Grāmatā viņa atklāj Latvijas mazo kultūrvēsturisko novadu daudzveidību, viņas pārliecība ir, ka tieši šajās mazajās lokālajās vienībās sākas Latvijas ideja un spēks. Grāmatas atvēršanas svētki būs 18.novembrī Nacionālajā vēstures muzejā, kur notiks plašs svētkiem veltīts pasākums “Latviešu vēsturiskās zemes: patība un tradīcijas”. Latvijā mēs ierasti runājam par pieciem kultūrvēsturiskajiem novadiem, bet šī grāmata runā par mazākām kultūrvienībām, kas ir mazie novadi. Kas tie ir un kāpēc ir svarīgi par tiem runāt? Janīna Kursīte: Es runāju arī par pieciem kultūrvēsturiskajiem novadiem, jo es iedvesmojos no Egila Levita iniciētā vēsturisko zemju likuma. Bet gadu gadiem, braucot ekspedīcijās pa Latvijas novadiem, es allaž domāju, nu ir taču bez lielajiem novadiem arī mazākas vai lielākas kultūrvēsturiskas vienības, sākot a

Viedokļu dažādība uzreiz nenozīmē, ka daļa sabiedrības būtu pakļāvusies Krievijas naratīvam – tas ir mīts. Tā pēdējā laika politiskās aktivitātes un protestus komentē Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa no Zaļo un Zemnieku savienības. Viņa apgalvo, ka valsts augstākās amatpersonas ar drošības struktūrām nav runājušas par to, ka Krievijai demonstrējam viegli sašķeļamu un ietekmējamu sabiedrību.

Brīvprātības princips valsts aizsardzības dienestā ir vērojams arvien aktīvāk – trīs gadu laikā kopš obligātā dienesta ieviešanas vairāk nekā 2600 jauniešu tajā ir pieteikušies paši, un sevišķa interese ir vērojama jūlija iesaukuma reizēs vasarā, jo tad daudzi ir beiguši skolas. Tā norāda Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere no „Progresīvajiem”. Viņa gan atzina, ka pilnībā ar brīvprātīgajiem izdevies nokomplektēt tikai pirmo aizsardzības dienesta iesaukumu. Katrs ceturtais brīvprātīgais jaunietis dienestā netiek uzņemts veselības neatbilstību dēļ. No obligāti iesaucamajiem dienestam nederīgs ir vēl lielāks īpatsvars jauniešu.

Valstij daļēji piederošais mobilo sakaru operators "Latvijas mobilais telefons" jau līdz šim savā veidā ir bijis lielāko nebanku aizdevēju četriniekā, jo tā kredītu portfelis ir simt miljonu eiro apmērā, klientiem pārdodot iekārtas nomaksā. Tāpēc loģisks ir bijis solis nodibināt tehnoloģiju nomas pakalpojumu meitas kompāniju "LMT Finance", kas varēšot ātrāk apkalpot klientus. Tā intervijā Latvijas Radio apgalvoja LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis. Savukārt LMT esot tikai vērotājs procesā, kurā valsts ir apņēmusies atpirkt Zviedrijas kompānijai „Telia” piederošās LMT un TET kapitāldaļas. -- Valdība šovasar deva zaļo gaismu darījumam, lai izpirktu uzņēmumu TET un LMT daļas no zviedru uzņēmuma "Telia". Abas puses parakstījušas saprašanās memorandu ar Latviju, "Latvenergo" un LVRTC ar mērķi panākt galīgo vienošanos līdz šī gada beigām. Plānots, ka darījumu pabeigs nākamā gada pirmajā pusgadā.

Rīgā šogad salabots par dažiem desmitiem ielu mazāk, nekā paredzēja. Saruna ar Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktoru Kristapu Kauliņu. Kā Rīgai sokas ar šī gada grandiozajiem plāniem salabot vairāk nekā simt ielu? Un kad beidzot sāks remontēt drūpošo Vanšu tiltu? Tie ir jautājumi, kas ir Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārziņā. Ar vairāk nekā 164 miljoniem eiro lielo šī gada budžetu tas galvaspilsētā ir trešais bagātākais departaments, kurā ir vairāk nekā 350 amata vietu. Dāsni atalgoto un pēdējos gados arī skandāliem apvīto pašvaldības iestādi pirms nepilna pusotra mēneša sāka vadīt Kristaps Kauliņš. Viņš 4,5 gadu laikā ir pirmais pastāvīgais šī departamenta direktors, kuru dome, rīkojot konkursus, mēģinājusi atrast ne reizi vien.

Latvijas cietumu infrastruktūra ir novecojusi, tāpēc jāceļ jauni cietumi, tā Latvijas Radio programmā “Labrīt!” sacīja Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Dmitrijs Kaļins. Cietumniekiem Latvijā šobrīd nav pieejami Krievijas propagandas televīzijas kanāli, kā to ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, pauda Kaļins. -- Nākamgad darbu uzsāks jaunais Liepājas cietums, taču neskatoties uz to, Latvijas cietumu sistēmā arvien būs virkne novecojušas infrastruktūras, kā arī ēkas, kuras kļūs tukšas.

Preses brīvība pasaulē atrodas kritiskā situācijā, jo pieredzam liberālās demokrātijas vājināšanos un atbalsta samazināšanos tradicionālajiem medijiem, turklāt pieaug sociālo mediju un mākslīgā intelekta popularitāte. Šādus drūmus secinājumus intervijā ar Latvijas Radio izdarīja nevalstiskās organizācijas "Reportieri bez robežām" direktors Tibo Brutēns. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka mākslīgais intelekts neaizstās profesionālus žurnālistus. Ar Tibo Brutēnu sarunājās Uldis Ķezberis. "Reportieri bez robežām" šogad atzīmē 40. gadadienu. Kā šajās desmitgadēs ir mainījies jūsu organizācijas darbs? Tibo Brutēns: "Reportieri bez robežām" ir organizācija, kas ir attīstījusies līdz ar preses brīvības apdraudējumiem. Mēs esam redzējuši, kā preses ienaidnieki maina taktiku un kļūst agresīvāki pret presi. Tāpēc mums nācās izstrādāt jaunas stratēģijas, jaunas darba metodes, tostarp atsakoties no vienkārši vainīgo kaunināšanas. Mēs vairs neesam tikai novērotāji, kas nosauc un kaunina preses brīvības pārkāpējus. Tagad m

Situācija Ukrainas frontē šobrīd ar mainīgām sekmēm, jo grūti iegūt objektīvu informāciju. Tā Latvijas Radio sacīja militārais eksperts un neatkarīgais Saeimas deputāts Igors Rajevs. Viņš arī teica, ka Ukrainas uzbrukumiem naftas un citiem stratēģiskiem objektiem Krievijā jābūt vairakkārt spēcīgākiem, lai izdarītu pretiniekam būtiskus zaudējumus. Savukārt, dronu uzbrukumi objektiem Maskavā uz Krievijas sabiedrību iedarbojas psiholoģiski. Rajevs arī uzskata, ka gaidāmā ziema ukraiņiem būs krietni grūtāka, ņemot vērā apzināti iznīcinātās lielās siltumstacijas un sadales objektus, sevišķi, Kijivas tuvumā. Arī miera sarunas nesokas.

Politiskais spēks "Bez partijām" pārveidos vēlēšanu kārtību, negrozot Satversmi. Tā intervijā Latvijas Radio apgalvo neatkarīgais Saeimas deputāts Didzis Šmits. Atlikušo laiku līdz nākamā gada Saeimas vēlēšanām idejas virzītāji pavadīs, lai skaidrotu sabiedrībai izmaiņu būtību un iecerēto jauno kārtību. Citus jautājumus, ko piedāvās jaunā kustība, Šmits nenosauca, uzsverot, ka vēlēšanu sistēmas maiņa ir šobrīd galvenais mērķis.

Latvija nav gatava tādai situācijai, kāda ir Ukrainā. Tā intervijā Latvijas Radio rīta raidījumā sacīja militārā mediķe Sarmīte Cīrule. Viņa atzina, ka Latvijas mediķi vēlas mācīties no ukraiņiem un mainīties, jo saprot, ka tas var maksāt dzīvības. -- Šodien, 27. oktobrī, Sarmītei Cīrulei svinīgā ceremonijā Saeimā pasniegs "Gada Eiropas cilvēka Latvijā" diplomu, par viņas pašaizliedzīgu darbu Ukrainas frontē, riskējot ar dzīvību, palīdzot ievainotajiem.