K Labk Dzvot

Lai gan Latvijā nav tik izteiktas jauniešu bezdarba problēmas, kā tas ir citās Eiropas valstīs, tomēr jāatzīst, ka zināmas problēmas pastāv, jo vienus darba devēji ķertin izķers, bet citiem būs jāreģistrējas bezdarbniekos. Kāpēc tā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: uzņēmuma "ZZ Dats" projektu vadītāja, Rīgas Tehniskās universitātes studente Ilze Zane Radziņa, RTU karjeras konsultante Santa Latkovska un uzņēmuma „Allnex” personāla vadības projektu vadītāja Agija Dzērve. Sazināmies ar Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultanti Gunu Sīli. Visus, kuri lūkojas pēc darba vai prakses vietām, ir ieinteresēti karjeras maiņā, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) aicina piedalīties Latvijā lielākajā profesionālās orientācijas pasākumā "Karjeras diena". Tas notiks 8. martā no plkst. 10 līdz 18 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Rīgā. Karjeras dienā piedalīsies vairāk nekā 100 uzņēmumu, notiks "Darba tinderis" un daudz citu aktivitāšu. Šogad "Karjeras diena" notiks 21. reizi. 

Locītavu sāpes var būtiski pasliktināt mūsu dzīves kvalitāti. Tāpēc raidījumā Kā labāk dzīvot saruna par iemesliem, kāpēc locītavas sāk sāpēt un kā no sāpēm tikt vaļā. Skaidro traumatologs, ortopēds Ģirts Bērziņš un ķirurgs-osteopāts Andris Zemītis. Ierakstā uzklausām reimatoloģi Andu Kadišu. Viņa ir ārste jau trešajā paaudzē un vispirms stāsta par trim galvenajiem iemesliem, kas izraisa kaulu, locītavu un saistaudu slimības.Kā arī atgādina, lai saglabātu kaulu un locītavu veselību, nepieciešams kustēties.

Vīriešu mentālās veselības problēmu atpazīšana un spēja palīdzēt ir svarīga visai sabiedrībai. Kā iedrošināt vīriešus runāt par sevi un vērsties pēc palīdzības, kad tas nepieciešams, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: kampaņas vēstnesis Armands Simsons, biedrības "Ogle" līdzdibinātājs Maigurs Cepurītis un ārsts-psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis. Armands Simsons atzīst, ka grūtākais, ko izdarīt, ir aiziet un palūgt palīdzību. To viņš saka no pieredzes.  Bet kāpēc cilvēki joprojām nespēj runāt par pašnāvības draudiem, par mentālo veselību un stāstīt par to, kā viņi jūtas? "Diemžēl liela daļa no mums ir padomijas produkti ar visu padomijas uzlikto sistēmu, kas diemžēl, bet velkas arī šodien, kad mēs esam pilnīgi citā sistēmā, absolūti citādi domājošā valstī. Viss jau sākās tad, kad mazais Armandiņš, mazais Maigurs, mazais Ēriks bija maziņi. Un tur atkal negribu teikt tādu pēdiņās paldies, bet neapzināti mūsu mamma, ome, krustmāte, vecāki ir ielikuši šo nelaužamo stereotipu, ka mazie

2025. gada 28. jūnijā stāsies spēkā Eiropas Savienības „Piekļūstamības direktīva”, kas paredz dažādu elektronisko preču un tiešsaistes pakalpojumu pielāgošanu cilvēkiem ar invaliditāti. Kā Latvijai sokas ar šīs direktīvas ieviešanu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Interesējamies arī par digitālo kanālu pielāgošana cilvēkiem ar redzes invaliditāti. Raidījuma viesi: Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” vadītājs Ivars Balodis, „TestDevLab” Biznesa attīstības vadītājs Atis Mertens un „Bite” e-kanālu attīstības vadītājs Renārs Neimanis. Ierakstā uzklausām Vladu Hmeļevsku. Viņa ir mūziķe un ieguvusi trīs diplomus par augstāko izglītību, neraugoties uz to, ka kopš dzimšanas ir neredzīga. Vlada ir arī vides pieejamības un piekļūstamības un eksperte.

Nopietni zinātniski pētījumi liecina, ka regulāra šokolādes ēšana, ir labvēlīga cilvēka labsajūtai, sirds veselībai un pat uzlabo atmiņu. Bet kā vienmēr ir nianses. Kādu šokolādi ēst un cik daudz tās būtu jāpatērē, lai panāktu pozitīvu ietekmi uz organismu, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Pūres šokolādes muzeja gides Madara Mieze un Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis. Sazināmies ar šefpavāru Ēriku Dreibantu. Tumšā šokolāde – ja ir vismaz 54% kakao pulvera tās saturā. Jo tumšāka šokolāde, jo vairāk kakao pulvera, jo veselīgāka tā ir. Vienīgais kreņķis – tā ir rūgtāka un sliktāk garšo. "Ar cukuru un pienu kombinējot, dabū to, ka 100 gramus šokolādes cilvēks mierīgi nograuž. Pamēģiniet tumšo šokolādi tik daudz apēst! Tieši dažādās piedevas rada problēmas cilvēkam," norāda Andis Brēmanis. Ja cilvēks nestrādā fizisku darbu, bet tikai veic ap 8000 soļu, var apēst vienu vai divas šokolādes "končiņas" dienā.  Šokolādei jāpieiet kā našķim, tas nebūs pamatē

Ar ieguldījumiem vērtspapīros Latvijā nodarbojas vien katrs simtais Latvijas iedzīvotājs, kas ir gaužām maz. Kāpēc tā, skaidrojam raidījumā Kā labā dzīvot. Vērtē Investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks un programmas "Neatkarīgais investors" partneris un raidījuma "Jauni un bagāti" producents Valters Vestmanis. Sazināmies ar raidījuma Pievienotā vērtība vienu no veidotājām Rudīti Spakovsku. Kāda klausītāja dalās savā investēšanas pieredzē, ik mēnesi ieguldot 30 eiro. Raidījuma viesi vērtē, ka tas ir labs sākums un labāk ir darīt kaut ko, nekā neko. "Šādi vismaz galarezultāts būs, darot to ilgstoši," atzīst Kaspars Kaspars Peisenieks Valters Vestmanis koemtnē, ka "interesants veids, kā uz šo paskatīties, ir nevis, vai likt 100 eiro mēnesī ir labi, vai 30 ir labi, bet pavilkt to bildi nedaudz plašāk, bet saprast, kam īsti to naudu nolieku".  Viņš iesaka domāt, ka tie būs līdzekļi laikam, kad "galva un rokas vairs nevarēs uzturēt", respektīvi, pensijas gadiem. "Prognozēto pensiju var aprēķināt un

Tomāti vēl pagaidīs, bet teju pēdējais brīdis pienācis, ja vēlaties nodarboties ar paprikas sēšanu. Par dažādu augu sēklu izvēli, to sagatavošanu un sēšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne, šīs dārzniecības dārzkopības speciāliste Saiva Pekuse un Zane Pekuse.

Latvijā ir aptuveni 90 tūkstoši cilvēku, kuri slimo ar t.s. retajām slimībām. Kā tās atklāt un kādas ir sekmes to ārstēšanā, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Reto slimību foruma organizatore, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Reto slimību programmas virsārste, pediatre un bērnu reto slimību pētniece Madara Auzenbaha, Reto slimību foruma idejas autore, Reto slimību alianses valdes locekle Ieva Plūme un bērna ar Eindželmana sindromu mamma Agnese Ādmīdiņa. Viņa stāsta par izaicinājumiem, sadzīvojot ar Eindželmana sindromu. 29.februārī Latvijas Reto slimību alianse sadarbībā ar Bērnu slimnīcas Reto slimību koordinācijas centru un Izglītības un zinātnes daļu un Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglības centru rīko Reto slimību forumu. Tas būs pirmais šāda mēroga izglītojošs pasākums ar daudzpusīgu programmu, apvienojot veselības aprūpes speciālistus, pacientu pārstāvjus, lēmumu pieņēmējus, cilvēkus ar retām slimībām un viņu tuviniekus. Dalība forumā ir bez maksas, bet iepriekš reģistrējoties, jo

Jau divus gadus Latvijas iedzīvotāji dažādos veidos turpina atbalstīt kara plosīto Ukrainu un tās iedzīvotājus. Par to, kāda palīdzība šobrīd tiek sniegta Ukrainai, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta Latvijas Pilsoniskā alianse direktore Kristīne Zonberga, biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala un biedrības "Tavi draugi" pārstāve Renāte Grundštoka. Renāte Grundštoka atzīst, ka mainās cilvēku iesaiste un palīdzības sniegšanas veidi. Ikdienā nākas meklēt dažādas pieejas, kā sapurināt sabiedrību un atgādināt, ka karš joprojām notiek un palīdzība ir vajadzīga. Šobrīd norit akcija "Skolas par uzvaru", kas pavienojusi vairāk nekā 100 skolas Latvijā un šobrīd aktīvi rit ziedojumu piegāde biedrībai "Tavi draugi". Materiālais atbalsts ir svarīgs nepārtraukti, gan nauda, lai iegādātos lielākas lietas, gan ikdienas nepieciešamības lietas. Tāpēc svarīgs ir katrs ziedojums.  Linda Jākobsone-Gavala norāda, ka cilvēki no Ukrainas arvien ierodas Latvijā un vajadzības

Latvijā šobrīd reģistrēti vairāk nekā 40000 pašnodarbināto. Vieni saka, ka pašnodarbinātajam būt ir viegli, citi -  ka tas rada krietnas galvassāpes. Par pašnodarbināto pienākumiem un, protams, arī tiesībām saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts ieņēmumu dienesta galvenās nodokļu inspektores Solvita Urtāne un Iveta Liepa.

Līdz marta sākumam Latvijā risinās sieviešu sirds veselības mēnesis. Tieši  problēmas ar sirdi ir pamats citu  slimību tālākai attīstībai, piemēram, otrā tipa cukura diabēts vai nieru mazspēja. Kā samazināt multiplu slimību rašanās risku, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: kardioloģe profesore Iveta Mintāle, biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa un sertificēts ergoterapeits, fizisko aktivitāšu fiziologs, zinātņu doktors veselības un sporta zinātnēs Rūdolfs Cešeiko. Inese Mauriņa norāda, ka sievietes sirds veselības mēnesī mudina sievietes pārbaudīt veselību, apmeklēt ģimenes ārstu un uzdot jautājumus. Tie arī apkopoti mājaslapā "Par sirdi.lv". "Riska faktors, kurš nav vēl iedibināts, ir vislabākais. Vislabākā ārstēšana slimībām ir neiegūt tos riska faktorus, kuri pēc  tam var nodarīt daudz ļauna un no kuriem pēc tam nav nemaz tik viegli atbrīvoties, kad tie ir," norāda Iveta Mintāle. Ārste arī atzīst, ka katram vajadzētu zināt bBāzes situāciju, kāds ir asinsspiediens, kāds ir hol

Iekšlietu dienesti ir mainījuši pa vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 saņemto zvanu apstrādes sistēmu, paralēli ieviešot arī mobilo lietotni "112 Latvija" un tīmekļvietni "112.lv". Par to, kas mainījies, ieviešot jaunās saziņas platformas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par veiktajām izmaiņām plašāk stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vienotā kontaktu centra Rīgas reģiona nodaļas prikešniece Olga Mistjukeviča un VUGD Vienotās kontaktu centra pārvaldes priekšnieks Hermanis Plisko. Līdz ar pārmaiņām iedzīvotājiem pa tālruni 112 vairs nebūs iespējams sazvanīt kādu konkrētu policijas iecirkni, bet informāciju pieņems un izvērtēs vienots operatoru dienests. "112.lv ir informatīva vietne, kurā skaidro, kādos gadījumos zvanīt, kādos - tomēr nē uz tālruņa numuru 112. Kā arī iepazīstina ar jaunumiem un skaidro, kur vērsties sadzīves problēmu risināšanai, kas nav ārkārtas dienestu pārziņā," norāda Hermanis Plisko. Kāpēc lietotni uzstādīt savā telefonā?  "Lai nepieciešamības ga

Ja mēs vēlamies, lai organizācija darbojas labi, mums jārūpējas arī par darbinieku mentālo veselību. Kā pamanīt un noteikt, vai organizācija ir veselīga vai nav, un ko darīt, ja pazīmes liecina, ka radušās problēmas, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē emocionālās inteliģences praktiķe, biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeite Agnese Orupe. "Labbūtība ir šī brīža top tēma, gan ārējo notikumu sakarā, gan arī saistībā ar to, kas notiek Latvijā," atzīst Eva Selga. Kā var izvērtēt, vai cilvēki jūtas labi uzņēmumā? "Pirmkārt, skatāmies, cik daudz darbinieku slimo. Cik daudz darba nespējas lapu ir gadā. Tas ir viens no objektīviem kritērijiem. Kā arī visas lietas, ko darba devējs nodrošina, lai darbinieks justos uzņēmumā labi, - attālinātais darbs, elastīgais darbs. Daudz runājam par emocionāli drošu darba vidu. Varam paskatīties, cik daudz darbinieki smaida un kuri ir nomākti,"

Katru gadu Latvijā pensijā dodas ap 20000 cilvēku. Lai precīzi aprēķinātu darba stāžu, topošajam pensionāram iespējams ir jāveic neliels mājasdarbs. Šo un citus ar vecuma pensiju piešķiršanu un saņemšanu saistītos aspektus apspriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktora vietniece Ilze Andersone un VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Garā. Lai pensiju aprēķinātu pēc iespējas precīzāk un tā arī būtu lielāka, Egita Garā iesaka visiem, kam tuvojas pensijas vecums, patiesībā vismaz piecus gadus pirms pensionēšanās, sākt interesēties par to, kāda informācija ir VSAA rīcībā. "Ir būtisks darba stāžs līdz 1996. gadam. Jo sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēma ir sākusi darboties no 1996. gada, līdz ar visa informācija par jūsu darba attiecībām, kādas ir bijušas, iespējams, nav aģentūras rīcībā," norāda Egita Garā. "Tāpēc aicinātu katru, kuram tuvojas pensijas vecums, bet arī cilvēkus ap 40 gadiem, kuriem ir bijis darbs  līdz 1996. gadam, pas

Par 2023. gada jaunvārdu aptaujā iecelta "sāļvira" līdzšinējās soļankas vietā. Vai vārds iedzīvosies? Arī par to spriedīsim latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Aptaujā par 2023. gada vārdiem izraudzīti "atdēvēt, atdēvēšana", ar nozīmi pārdēvēt, atjaunojot pienācīgu nosaukumu. Par gada nevārdu izvēlēts "tolerēt" – vietā latviešu valodā lietojami "izturēt", "paciest" un "pieļaut". Savukārt par 2023. gada jaunvārdu aptaujā iecelta "sāļvira" līdzšinējās soļankas vietā. "Nē, domāju, ka neiedzīvosies," pārliecināts ir Andrejs Veisbergs, vaicāts par gada jaunvārda "sāļvira" dzīvotspēju. "Pirmām kārtām mums nebūtu jāaizstāj visi ēdienu nosaukumi ar latviskojumiem. Ir bezgala daudzās itāļu kafijas un daudz kas cits. Nu, mēs nedomāsim katram vārdam kaut ko citu." Veisbergs arī norāda, ka gada vārda un nevārda pasākums nav valodas institūciju organizēts, lai arī reizēm tiek

Latvijā tāpat kā daudzviet pasaulē zarnu vēzis ir viena no izplatītākajām onkoloģiskajām slimībām. Jau daudzus gadus valsts iedzīvotājiem ir iespējā veikt zarnu vēža skrīningu, bet to izmanto vien retais. Kāpēc tik svarīgā agrīnā vēža diagnostika pilnvērtīgi nestrādā? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē stacionāra Latvijas Onkoloģijas centrs galvenais ārsts Andrejs Pčolkins, Zarnu vēža pacientu biedrības vadītājs Uldis Veseris. Sazināmies ar Slimību profilakses un kontroles centra Ārstniecības pakalpojumu departamenta eksperti Līvu Seili. Arī pasaulē šī saslimstība ir augstā līmenī un bieži to diagnosticē vēlu. Latvijā skrīninga aptvere ir apmēram 15% Latvijā, lai skrīningam būt jēga aptverei jābūt virs 45%. Raidījuma viesi atzīst, ka ir svarīgi cilvēkus mērķauditorijas vecumā uzrunāt. Bet zarnu vēža skrīningam nav personalizētu uzaicinājumu, kā piemēram, ir krūts vēža pārbaudēm sievietēm. Zarnu vēža pārbaudes ir pacientu un ģimenes ārstu ziņā. Ir daudz ģimenes ārstu, kuri uzaicina veikt skrīningu, bet ne vi

Domājāt, ka vēl ir laiks paslinkot? Nekā! Laiks gatavoties jaunajai dārza sezonai. Par pirmajiem šī gada dārza darbiem raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina dārzkopes - Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.

Kā dažiem cilvēkiem izdodas saglabāt optimistisku skatījumu uz dzīvi, savukārt citi jūtas bezspēcīgi un paguruši? Kā spēt raudzīties uz notiekošo tā, lai glāze liktos pa pusei pilna, nevis pustukša, kā rast sevī dzīvesspēku, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē geštaltterapeite Elīna Zelčāne un centra "Skalbes" bezmaksas krīzes tālruņa projekta vadītāja Anda Švinka. Ko nozīmē dzīvesspēks, kas ir salīdzinoši jauns termins, skaidro Elīna Zelčāne. "Tas ir līdzīgi kā kaučuka bumbiņa, kad triec pret zemi, atlēkt atpakaļ, vai kad dārzā ravējat gārsu un liekas, viss ir izravēts, bet gārsa pamanās izlīst ārā. Tā ir mūsu spēja brīdī, kad dzīves grūtības mūs triec pie zemes un rada pārbaudījumus, adaptēties, atkopties un turpināt dzīvot. Līdzīgi kā ekosistēmās ir klimata pārmaiņas, bet ekosistēma pielāgojas un eksistē, kaut kas līdzīgs notiek arī ar cilvēku," skaidro Elīna Zelčāne. Uz jautājumu, ko darīt situācijā, kad, lai man būtu labi, nonāk pretrunā ar, lai maniem mīļajiem būtu labi, speciālistes iesaka v

Zemnieku protesti un streiku vilnis Eiropā, ekonomikas lejupslīde, labējo un kreiso politisko spēku radikalizācija, kodolkara draudi rada nenoteiktību par mūsu nākotni, īpaši, ja nākas pieņemt kādus tālejošākus lēmumus. Kā pieņemt lēmumu par nākotni, kad daudz kas nav skaidrs, un kā notiek lēmumu pieņemšana nenoteiktos apstākļos? Raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors un vadošais pētnieks Gundars Bērziņš un  Latvijas Universitātes profesors, Eksperimentālās fizikas katedras un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš. "Cilvēks laimīgs ir nevis tādēļ, ka neko nedara, bet tāpēc, ka gūst gandarījumu, darot kaut ko ar pievienoto vērtību. Ja cilvēkam ir atbildība par kaut ko un viņš var būt noderīgs," ir Gundara Bērziņa atziņa. "Ja nenodarbojamies ar prāta higiēnu, ilgtermiņā tas ietekmē dzīves kvalitāti. Mūža nogalē negribu būt vecs cilvēks, kas par visu žēlojas," vērtē Mārcis Auziņš.

Telefoni, datori, televizori un LED apgaismojums ir tikai daļa no iemesliem, kas var negatīvi ietekmēt redzi. Kā rūpēties par acu veselību, kad viedtālrunis kļuvis par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viešņas: oftalmoloģe "AIWA CLINIC" oftalmoloģijas nodaļas vadītāja Dace Lietuviete un oftalmoloģe Anda Balgalve. Dace Lietuviete norāda, ka visvairāk acu veselību iespaido saule, arī ziemā, vējš, bet telpās jebkādi ekrāni, jeb viss, kas atrodas tuvā attālumā un liek vairāk koncentrēties un retāk mirkšķināt acis. Tā var būt arī grāmatu lasīšana. Ārste norāda, ka ir jāpiedomā, lai gaisma pareizi atstarojas uz ekrāna, jābūt labai korekcijai, pareizām brillēm, vai jāsēž pareizā attālumā, ja brilles nav vajadzīgas. Uzturoties ārā saulainā ziemas dienā ārste iesaka lietot saulesbrilles. Andai Balgalvei ir cits viedoklis. Viņa piekrīt, ka, raugoties uz svaigu sniegu, acis žilbst, kalnos saule ir spēcīga un ir vajadzīgas saulesbrilles, bet Latvijā, kur ziemas ir