K Labk Dzvot

Informações:

Sinopse

Kas spj ietekmt un prveidot cilvka dzvi - zinanas, informcija, tikans ar interesantiem cilvkiem? K uzlabot msu sadzvi, k saglabt un uzturt labu veselbu, k izaudzt pui, k salabot manu, iekrtot mju? K uzzint par visu jaunko dads nozars, kas ietekm vai var ietekmt msu dzves kvalitti?Mums jdzvo labk tagad, jo is ir msu laiks. Un eit, jo ir st vieta!

Episódios

  • Pavasarī laiks sakopt mežu

    Pavasarī laiks sakopt mežu

    07/04/2021 Duração: 46min

    Pavasaris ir lielās rosīšanās laiks un savu daļu laika un darba prasa arī mežs. Par svarīgākajiem darbiem, kas šobrīd veicami, lai mežs priecētu acis un sirdi, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa vērtē, ka meži ir pārziemojuši dažādi: bija sniegs, un tas nozīmē, ka netrūkst mitruma, bet vietām tā ir par daudz. Tajā pašā laika briežu dzimtas dzīvnieki netika pie pārtikas zem sniega, viņi mielojās ar to, kas bija virs sniega, arī ar cilvēku stādītajiem jaunajiem kociņiem. Līdz ar to jādomā, ko darīt – stādīt papildus vai koks spēs atkopties. “Ziemeļlatvijas mežsaimnieka” Mežu atjaunošanas daļas vadītājs Viesturs Puriņš piebilst, ka ir jāskatās katrā konkrētā vietā, kāpēc krājas ūdens, bieži var vienkārši iztīrīt un sakārtot, ir vietas, kas jāatstāj dabai. Runājot par meža zvēru radītiem postījumiem, viņš atzīst, ka ragaino mežā par daudz, postījumi ir lieli. Saimniekus, kas grib atjaunot savu mežu, Dagnija Lazdiņa mudina ja

  • Vakcinācijas pret Covid-19: kā saņemsim aicinājumu vakcinēties?

    Vakcinācijas pret Covid-19: kā saņemsim aicinājumu vakcinēties?

    06/04/2021 Duração: 47min

    Kā šobrīd Latvijā notiek vakcinācija pret Covid-19 ? Vai turpinās arī pieteikšanās un vai noteikti jāreģistrējas arī pie ģimenes ārsta, lai vakcinētos? Vai un kā saņemsim aicinājumu vakcinēties, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par vakcinācijas procesu un vakcīnām skaidro Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Ieva Stūre un Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja un profesore Juta Kroiča.

  • Latvijas Tautas sporta asociācija aicina: nūjo, staigā, skrien

    Latvijas Tautas sporta asociācija aicina: nūjo, staigā, skrien

    02/04/2021 Duração: 46min

    Noslēgumam tuvojas Latvijas Tautas sporta asociācijas pavasara izaicinājums „LTSA 30”: nūjo, staigā, skrien, kurā vēl var paspēt piedalīties jebkurš, kam patīk aktīvā atpūta. Plašāk par izaicinājumu un tā mērķiem stāstām raidījumā Kā labāk dzīvot. Izaicinājums veltīts Latvijas Tautas sporta asociācijas jubilejai – jūnijā tai aprit 30 gadi. Tāpēc izaicinājuma dalībnieki visi kopā ir aicināti censties sasniegt 30 000 km. Izaicinājums norisināsies līdz 5. aprīlim ieskaitot, un vēl var paspēt pievienot savus noietos kilometrus izaicinājumam. Nūjot, staigāt vai skriet var jebkur: parkā, stadionā, mežā utt. Galvenais – labs garastāvoklis, smaids un apņēmība. Tāpat kā iepriekšējā izaicinājumā, svarīgākais būs nevis ātrums, bet noietie kilometri. Raidījumā Kā labāk dzīvot par izaicinājumu vairāk stāsta un aktīvi pavadīt svētku brīvdienas aicina Latvijas Tautas sporta asociācijas valdes locekle un ģeneralsekretāre Gaļina Gorbatenkova, kā arī aktīvi nūjotāji un staigātāji Baiba Bolgzda, Iveta Epnere un Raimonds Grant

  • Sulu laiks: Pavasarī nevajadzētu dzert ūdeni, bet sulas

    Sulu laiks: Pavasarī nevajadzētu dzert ūdeni, bet sulas

    01/04/2021 Duração: 49min

    "Pavasarī nevajadzētu dzert ūdeni, bet sulas," pārliecināti raidījuma Kā labāk dzīvot viesi. Pavasaris ir sulu laiks un cilvēki jau izsenis sulas lieto uzturā. Cik tās ir noderīgas un kā pareizi izmantot dabas veltes veselības uzturēšanai? Pieredzējis bērzu un kļavu sulu tecinātājs Ziedonis Kārkliņš atzīst, ka kļavu sulas jau tūlīt beigsies, bet bērzu sulas varēs sākt tecināt. Kļavu sulas var tecināt, kamēr vēl ir sniegs un sals, jo šī koka sulā ir daudz cukura. Litrā bērzu sulas ir tējkarote cukura, litrā kļavu sulas – sešas. Jāuzmanās tiem, kam ir paaugstināts cukura līmenis. Lai saprastu, kad sākt tecināt sulu, ir jāaiziet pie kļavas un jāaprunājas, iesaka Ziedonis Kārkliņš. Tāpat ir ar bērzu jāaprunājas, vai viņš ir gatavs dalīties šogad, ja saka nē, labāk nemēģināt, sulu būs maz un tās būs negaršīgas. Ja bērzs ir gatavs dalīties, sulu būs daudz, tās būs garšīgas un saldas.  Ziedonis Kārkliņš iesaka sulām izvēlēties koku, kura apkārtmērs ir vismaz 80 cm. Jo tievāks koks, jo mazāku urbumu veido. "Par

  • Kā saglabāt optimismu šajā nenoteiktības laikā. Biedrība ParSirdi.lv aicina uz sarunu

    Kā saglabāt optimismu šajā nenoteiktības laikā. Biedrība "ParSirdi.lv" aicina uz sarunu

    31/03/2021 Duração: 42min

    Kā saglabāt optimismu šajā nenoteiktības laikā? Biedrības ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa 31. martā plkst. 18 aicina tiešsaistē uz virtuālo vakaru ”Kā nesajukt prātā?” kopā ar kardiologu, endokrinologu un psihoterapeitu. Uz vakariņām ielūdz profesors Kārlis Trušinskis, endokrinoloģe profesore lze Konrāde, psihoterapeits Artūrs Miksons un ParSirdi.lv cilmes šūna Inese Mauriņa. Īpašie vakara viesi – aktieri Marija Linarte un Vilis Daudziņš. Kopā visi ir aicināti skaļi domāt un sarunāties par to, kā palikt imūnam pret negācijām, ko rada Covid-19, kā svinēt svētkus “lockdownā” un kāds tam visam sakars ar sirdi. Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības vadītājs profesors Kārlis Trušinskis norāda, ka Covid-19 inficēto ir daudz mazāk, nekā to, kurus šī problēma ir skārusi psihoemocionāli. Tās būs sekas ilgtermiņā. Viņš arī pats jūt, ka informācija par Covid-19 kaitina un tā ir jāierobežo. Tas pat notiek automātiski. Tajā pašā laikā ir par to jārunā. Kārlis Trušinskis vērtē, ka šis nav viegls laiks ā

  • Ēku atbilstība būvniecības normatīvu prasībām: vai iestiklotās lodžijas nāksies likvidēt?

    Ēku atbilstība būvniecības normatīvu prasībām: vai iestiklotās lodžijas nāksies likvidēt?

    30/03/2021 Duração: 44min

    Sākot ar 1.jūliju, Rīgas būvvaldes amatpersonas veiks konkrētu Rīgas administratīvās teritorijas ēku vizuālu apsekošanu ar mērķi fiksēt logu un citu būves elementu atbilstību būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Vai tas nozīmē, ka iestiklotām lodžijām Rīgā pienācis gals, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā notiks pārbaude, kurus daudzdzīvokļu namus pārbaudīs un kāpēc tieši šiem ir vajadzīga pārbaude, skaidro Rīgas Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns un “Civinity Latvia” Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas daļas vadītājs Gatis Roze.

  • Videi draudzīga lielā pavasara tīrīšana: eksperti aicina domāt par sadzīves ķīmijas izvēli

    Videi draudzīga lielā pavasara tīrīšana: eksperti aicina domāt par sadzīves ķīmijas izvēli

    29/03/2021 Duração: 45min

    Vai lielo pavasara mājas tīrīšanu var veikt videi saudzīgi? Var! Tikai ir daži nosacījumi, lai to īstenotu. Par videi draudzīgu mājas uzkopšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Lai pievērstu uzmanību Baltijas jūras piesārņojumam, un tam, kā mēs kā patērētāji varam to mazināt, biedrība “Ekodizaina kompetences centrs” sadarbībā ar Vides pārraudzības valsts biroju rīko sociālo kampaņu “Tīra māja un tīra jūra”. Ekodizaina kompetences centrs eksperte Ilze Neimane skaidro, ka kampaņa tiek rīkota, lai cilvēkus mudinātu aizdomāties par to, ka tīrīšanas līdzekļi, ko izmantojam, atstāj ietekmi uz vidi. Ir iespējams nevis atteikties no ķīmiskajiem tīrīšanas līdzekļiem, bet izmantot videi draudzīgākus un saprātīgāk. Ilze Neimane bilst, ka pilnīgi “zaļu” jeb videi draudzīgu produktu nav, jebkas, kas ir saražots un pārstrādāts, ietekmē vidi. “Bet noteikti varam padomāt, kā šo ietekmi samazināt. Viszaļākā prece ir tā, kas nav nopirkta, viszaļākā lapiņa ir tā, kas palikusi kokā, nevis, kas uzdrukāta uz tīrīšanas līdzek

  • Zemes stunda nav tikai aicinājums uz 60 minūtēm izslēgt gaismu

    Zemes stunda nav tikai aicinājums uz 60 minūtēm izslēgt gaismu

    26/03/2021 Duração: 46min

    Pasaules dabas fonda akcija „Zemes stunda” nav tikai aicinājums uz 60 minūtēm izslēgt visas elektroierīces, bet gan kas krietni vairāk. Par Zemes stundas ideju un norisēm šogad saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Pasaules Dabas Fonds vadītājs Latvijā Jānis Rozītis atgādina, ka Zemes stunda nav par elektrības izslēgšanu, akcijas uzdevums ir veidot sabiedrības solidaritāti vides jautājumu ieviešanai ikdienā. Zemes stunda mudina domāt, kā rīkosies ikdienā. Sākotnēji tie bija jautājumi par klimatu, pēdējos gados tēma saistīta ar dabas daudzveidības izzušanu un aicinājumu rīkoties, lai to mainītu. Pagājušā gada Klimata vēstniece Pļaviņu novada ģimnāzijas 12.klases skolniece, Ekoskolas vadītāja Viviāna Nikaļuka stāsta par savu motivāciju aktīvāk iesaistīties vides kustībā. Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode aicina domāt par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, saiminiekojot un turpinot uzņēmējdarbību.  

  • Pandēmijas izaicinājumi: rehabilitācijas nepieciešamība pēc izslimošanas ar Covid-19

    Pandēmijas izaicinājumi: rehabilitācijas nepieciešamība pēc izslimošanas ar Covid-19

    25/03/2021 Duração: 46min

    Covid-19 pandēmija ir cilvēces aktuālākais izaicinājums, kurš ne tikai rada akūtas veselības problēmas, bet arī atstāj sekas, par kurām mēs uzzinām arvien vairāk. Kādas tās ir un kā ar tām cīnīties, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot, interesējoties par rehabilitācijas nepieciešamību un iespējām pēc izslimošanas ar Covid-19. Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” Covid rehabilitācijas nodaļas vadītāja Inese Svikliņa norāda, ka ir četras lielas grupas, kādas komplikācijas varētu būt Covid-19 izslimošanas, kur nepieciešama arī rehabilitācija: ar elpošanas sistēmu saistītās komplikācijas - elpas trūkums, nepieciešamība pēc papildus skābekļa, pie nelielas slodzes parādās elpas trūkums, "gaisa traucējumi"; ar sirds asinsvadu sistēmu saistītās komplikācijas, kas var rezultēties kā samazināta slodzes tolerance, ka cilvēks nespēj veikt vienkāršas ikdienas aktivitātes, jo nav spēka. Tas ir, nespēj nomazgāties vannā, saģērbties, saklāt gultu, uzkāpt uz otru stāvu ir nopietns izaicinājums; ar nervu sistēmu sai

  • Hronisko slimnieku vakcinācijas neskaidrie jautājumi

    Hronisko slimnieku vakcinācijas neskaidrie jautājumi

    24/03/2021 Duração: 44min

    Šonedēļ ir sākta pacientu ar hroniskām slimībām vakcinācija pret Covid-19. Tomēr viss nav tik vienkārši, jo, lai saņemtu vakcīnu, slimniekam ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Kādi tie ir un kāda šobrīd ir kopējā vakcinācijas gaita, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vakcinācijas kārtību skaidro un uz klausītāju jautājumiem atbild Veselības ministrijas Veselības departamenta vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane un ģimenes ārsts Ainis Dzalbs.  

  • Kampaņa Laiks darīt tagad! aicina mazināt vecuma diskrimināciju

    Kampaņa "Laiks darīt tagad!" aicina mazināt vecuma diskrimināciju

    23/03/2021 Duração: 44min

    Startējusi sociālā kampaņa „Laiks darīt tagad!”, kas veltīta pasaulē un Latvijā plaši izplatīto ar vecuma diskrimināciju saistīto stereotipu laušanai. Vairāk par kampaņu raidījumā Kā labāk dzīvot. Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce skaidro, projektā, kas saistīts ar dažādības veicināšanu, Sabiedrības integrācijas fonds katru gadu, runājot par diskrimināciju un tās radītiem riskiem, izceļ vienu tēmu. Šogad tā ir vecuma diskriminācija. "Tā ir ir viena no izteiktajām diskriminācijas formām, ja runā par personu nodarbinātību, īpaši, ja runā par personu nodarbinātību jeb sociāli ekonomisko iekļaušanu. Arī covid kontekstā jārunā, ka cilvēki, kas ir gados, cieš vairāk no atstumtības, tā, ka viņiem varbūt nav darba, nevar satikt tuviniekus," norāda Zaiga Pūce. Kopumā runājot par vecuma diskrimināciju, to neattiecina tikai uz cilvēkiem vecumā 50+, bet tas var izpausties pret gados krietni jaunākiem cilvēkiem, sevišķi darba tirgū. Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs at

  • Naudas prasmes jeb finanšu pratības jautājumi

    Naudas prasmes jeb finanšu pratības jautājumi

    22/03/2021 Duração: 47min

    No 22. līdz 28. martam Latvijā risinās Naudas prasmes nedēļa, lai aktualizē dažādus naudas prasmes jeb finanšu pratības jautājumus, arī par ieguldījumu un uzkrājumu veidošanu. Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) finanšu pratības eksperte Aija Brikše atzīst, ka šobrīd, Covid pandēmijas laikā, finanšu situācija sabiedrībā ir neviendabīga, tāpēc jārunā par finanšu pratības tēmām. Ar ieguldījumu veidiem iepazīstina biržas “Nasdaq Riga” eksperte Laima Viškinte. Finanšu pratības jautājumus aktualizē arī “Swedbank” Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

  • Ārste: Miegs ir tikpat svarīgs, kā elpot vai ēst. Cilvēki par to ikdienā aizmirst

    Ārste: Miegs ir tikpat svarīgs, kā elpot vai ēst. Cilvēki par to ikdienā aizmirst

    19/03/2021 Duração: 45min

    Covid-19 pandēmijas laikā pasaulē strauji pieaudzis miega zāļu patēriņš, 19.martā, Starptautiskajā miega dienā, skaidrojam šī fenomena iemeslus un kādas sekas atstāj bezmiegs uz mūsu veselību. Šogad Miega dienas moto ir: regulārs miegs - veselīgāka dzīve. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Epilepsijas un miega medicīnas centra miega speciāliste pediatre Marta Celmiņa raidījumā Kā labāk dzīvot norāda, ka miegs ir ļoti svarīgs, bet cilvēki par to ikdienā aizmirst. "Cilvēks ir vienīgā dzīvā radība, kas pats pēc savas izvēles miegu samazina vai pasliktina un pats to īsti neaptver. Patiesībā tas ir tikpat svarīgi kā elpot vai ēst," atzīst Marta Celmiņa.  Viens ir tas, ka cilvēks varbūt guļ par maz, un to dara daudzi, bet otrs - varbūt cilvēks guļ pietiekami daudz, bet miegs ir sliktas kvalitātes, līdz ar to pilnvērtīgs. BKUS Epilepsijas un miega medicīnas centra veiktais pētījums, aptaujājot jaunos vecākus Covid laikā par miega traucējumiem bērniem un depresijas simptomiem vecākiem, rāda, ka apmē

  • Sveicam Valsts asinsdonoru centru 80 gadu jubilejā!

    Sveicam Valsts asinsdonoru centru 80 gadu jubilejā!

    18/03/2021 Duração: 47min

    Daudzi cilvēki ikdienā dara brīnumus, ziedojot asinis. Tas nav tikai cēls žests, tas ir kas vairāk – nesavtīga palīdzība, glābjot citus. Sveicot Valsts asinsdonoru centru 80 gadu jubilejā, vaicāsim, kā tam klājas šodien. "2020.gadā Latvijā asinis ir nodotas 51 tūkstoti reižu," jubilejas reizē raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj Valsts asinsdonoru centra (VADC) vadītāja Egita Pole. 2019.gadā bijis vēl vairāk, taču pagājušā gadā Covid zīmē bija vērojams nedaudz donoru skaita samazinājums, kas ir saprotami. "Milzīgs paldies donoriem, ka, jau sākoties vasaras mēnešiem, viņi atgriezās, saprazdami, cik tas ir nozīmīgi, jo slimības jau neapstājas, turpinās, arī nelaimes gadījumi notiek. Dzīvības ir jāglābj un tur bez donoriem nevaram iztikt," atzīst Egita Pole. Vidējais donora portrets – 38 gadus vecs cilvēks. Pēdējo deviņu gadu laikā vecums audzis par deviņiem gadiem. Tāpēc liels izaicinājums ir strādāt pie jaunu donoru piesaistes. "Kādreiz vairāk donori bija vīrieši, pēdējos gados proporcija vairāk novirzās uz

  • Dārza darbi: laiks apgriezt augļu kokus, ar mēslošanu vēl nevajag steigties

    Dārza darbi: laiks apgriezt augļu kokus, ar mēslošanu vēl nevajag steigties

    17/03/2021 Duração: 46min

    Dārza darbu sezona tuvojas lieliem soļiem, tāpēc labs padoms no dārzkopības speciālistēm - Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktores, bioloģijas zinātņu doktores Vijas Rožukalnes un kokaudzētavas "Dzērves" saimnieces Marutas Kaminskas raidījumā Kā labāk dzīvot būs laikā un vietā! Speciālistes iesaka apgriezt ābeles un bumbieres, bet kauliņkokus tomēr labāk griezt vēlāk. Vēl arī nevajag atsegt augus, kas uz ziemu sasegti, jo aukstas naktis vēl būs. Arī skujeņus vēl nevajag steigties griezt, jo vēl var rasties saules apdegums no košās pavasara saules. Tāpat vēl nevajag steigties mēslot augus. Upenēm pumpurērces var izvākt. Parasti pumpuriņš ir garens, izteikti resnāks – tas jau ir inficēts. Marta beigās, aprīļa sākumā vara preparāti bezlapu stāvoklī jādod augiem. Tāpat marta beigās varēs sākt apgriezt hortenzijas, vasaras vidū ziedošās spirejas. Tikai ne tos krūmus, kas zied agri pavasarī, piemēram, forsītijas. Augļukokus vislabāk griezt saulainā dienā. Tad var nesmērēt nogriezuma vietas ar potvasku. Ne

  • Aktuālais par vakcīnām un vakcināciju pret Covid-19. Neskaidrība par “AstraZeneca” vakcīnu

    Aktuālais par vakcīnām un vakcināciju pret Covid-19. Neskaidrība par “AstraZeneca” vakcīnu

    16/03/2021 Duração: 47min

    Vakcinācija kampaņa pret Covid-19 rit jau vairāk nekā mēnesi, bet apgalvot, ka viss notiek kā plānots, ir, maigi izsakoties, pārspīlēti. Eļļu ugunī vēl pielej pretrunīga informācija par izmantojamo vakcīnu blaknēm. Visu aktuālo par vakcīnām un vakcināciju skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Ieva Stūre komentē aktuālo informāciju par to, ka papildu piesardzības nolūkā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), Imunizācijas valsts padome (IVP), Zāļu valsts aģentūra (ZVA) un Veselības inspekcija (VI) ir rekomendējušas Latvijā uz laiku apturēt vakcināciju ar “AstraZeneca” vakcīnu pret Covid-19.  Izvērtēšanai būs nepieciešama 1–2 nedēļas, lai izmeklētu līdz šim Eiropā konstatētus trombu veidošanās gadījumus pēc vakcinēšanas ar “AstraZeneca” un noskaidrotu, vai vakcīna ir droš Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja un profesore Juta Kroiča norāda, ka daudzas valstis šobrīd ir atteikušās no “AstraZeneca” vakcīnas, bet tajā pašā lai

  • Kā neuzķerties uz finanšu krāpnieku āķiem?

    Kā neuzķerties uz finanšu krāpnieku āķiem?

    15/03/2021 Duração: 48min

      Lai arī daudzreiz jau esam stāstījuši, kā neiekrist dažādu krāpnieku izliktajos tīklos, cilvēki turpina kāpt uz tiem pašiem grābekļiem ar apskaužamu regularitāti. Kā neuzķerties uz finanšu krāpnieku āķiem, atkal jautājam ekspertiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Dmitrijs Homenko norāda, ka krāpšanas fenomens ir gadsimtiem vecs. Šobrīd, kad gandrīz 90% mājsaimniecību sasniedzamas virtuālajā vidē, arī krāpniecības gadījumi virtuālajā vidē palielinās. 2020. gadā krāpšanu skaits pieaudzis par 15% valstī, salīdzinot ar 2019. gadu.  "Tas nav reālais skaits, jo šiem gadījumiem ir iela latentitāte: cilvēki neziņo par krāpšanas gadījumiem, zaudējumi mazi, laicīgi sapratuši, ka tā ir krāpšana. Mēģinājumu skaits lielāks. Šajā gadā esam sākuši citādi uzrunāt sabiedrību un aktīvi aicinām ziņot par visiem gadījumiem, kuri sabiedrībai liekas aizdomīgi un, iespējams, krāpnieciski," atzīst Dmitrijs Homenko. Ir izveidota aplikācija "Mana drošī

  • Plānot ceļojumus un saplānoto arī īstenot dzīvē

    Plānot ceļojumus un saplānoto arī īstenot dzīvē

    12/03/2021 Duração: 45min

    Kā izvēdināt galvu, plānojot nākamos ceļojumus, kā arī par saplānotā īstenošanu dzīvē saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Lai arī šobrīd nekur tālu doties nevaram, psihoterapijas speciāliste Solvita Vektere aicina - sapņojam, uzdrošināmies, domājam un ceram. Kaut vai tāpēc, ka plānošana noder mentālās veselības uzlabošanai: plānojot redz nākotni, depresijā to neredz. Turklāt tuvākos ceļojumus jau var konkrētāk plānot, tālākos – vēl tikai domās. Sapņiem ir jābūt lieliem, brīnišķīgiem, skaistiem, bet tam var pakārtot to, ko darīšu, lai tos īstenotu. Protams, dzīve to var koriģēt. "Abi divi pārgājieni" idejas autors un īpašnieks Edgars Žagariņš un ceļotājs, ikdienā digitālā mārketinga speciālists Edgars Koroņevskis jau sniedz konkrētākus priekšlikumus, kā labāk plānot ceļojumus un labāk meklēt informāciju.  

  • Galvassāpju slimība migrēna: to nevar izārstēt, jāiemācās sadzīvot un mazināt sāpes

    Galvassāpju slimība migrēna: to nevar izārstēt, jāiemācās sadzīvot un mazināt sāpes

    11/03/2021 Duração: 47min

    Visā pasaulē ar migrēnu slimo apmēram viens miljards cilvēku, un tā ir visbiežāk sastopamā neiroloģiskā slimība. Cik ļoti migrēna ierobežo pacientu dzīvi, kā un vai to ir iespējams efektīvi ārstēt, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. “Būt ar migrēnu nozīmē, ka ir dzīves periodi, kuros nepiederi sev,” raidījumā Kā labāk dzīvot pieredzē dalās paciente Inese Prisjolkova. Viņa skaidro, ka nevar normāli kustēties, domāt, nevar neko tajos brīžos, kad sāp galva "Paralizējas dzīve cilvēkam un ar to jārēķinās ģimenei, jo ģimenes ierastais ritms vairs nav tāds. Tas var ilgt trīs līdz pat 10 dienām, kad netiec no sāpēm ārā," atklāj Inese Prisjolkova. Paciente jau 15 gadus zina, ka viņai ir migrēna, bet pirms tam ap 10 gadiem tēloja, ka nekā nav. Tā kā arī Inese Prisjolkova ilgi nepieļāva domu par migrēnu, tāpēc cilvēkiem, kuri cieš no galvassāpēm, viņa iesaka rīkoties kā alkoholiķiem – vispirms atzīt problēmu un tad meklēt palīdzību. Neiroloģe, algoloģe Linda Zvaune norāda, ka migrēna ir plaši izplatīta galva

  • 500 eiro pabalsts par bērnu ir vienreizējs un vienu reizi to arī saglabā parādniekiem

    500 eiro pabalsts par bērnu ir vienreizējs un vienu reizi to arī saglabā parādniekiem

    10/03/2021 Duração: 47min

    Kā notiek piedziņas vēršana uz parādnieka naudas summām, par bezmaksas zvērinātu tiesu izpildītāju konsultācijām iedzīvotājiem, vai vienreizējie 500 euro bērnu pabalsti var tikt pakļauti piedziņas procesam? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem raidījumā Kā labāk dzīvot meklējam kopā ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem. 10. marts ir Tiesu izpildītāju diena un šajā dienā var saņemt bezmaksas konsultācijas pie tiesu izpildītājiem. Skaidrojot svarīgo aktualitāti, ka tiesu izpildītājiem ir jāsaņem informācija no parādnieka par to, ja ir saņemts 500 eiro pabalsts par bērnu, no kura noteikts, ka netiks veikta parādu piedziņa, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka norāda, ka tiesu izpildītājiem nav piekļuves parādnieka kontam, tāpēc pašiem ir jāinformē. Pirms pabalsta saņemšanas ir jāpaziņo, kurā bankā un par cik bērniem cilvēks saņems pabalstu. Tiesu izpildītājs nosūtīs attiecīgai bankai papildus rīkojumu, ka šī summa marta mēnesī ir papildus jāsaglabā. Parādniekam vienā no bank

página 1 de 25